Kas aizdedzina Eiropas pilsētas?

Oktobra pēdējā sestdienā Berlīnes Prenzlauer Berg rajonā lidoja pudeles, pirotehnika un olas, bet Frankfurtes iepirkšanās ielā Zeil tika izlaupīti veikali. Francijā aizsāktais jauniešu protestu vilnis tagad ir Vācijā, un tam pa pēdām seko jauniešu nemieri. Jautājums par to, kas lej eļļu ugunī, ir pamatots. Tikai atbilde nav tik vienkārša, kā daudzi vēlētos.

Īss atskats ir vietā, jo vilnis virzījies strauji. Kā rādīja Innohub iepriekšējās analīzes, jau Parīzes ielās rēķins nonāca pie uzņēmumiem. Francijā vidusskolēnu kustība bija augusi vairākas nedēļas, kad 17. oktobrī demonstrācijas pret dzīves dārdzību un skolu nolaisto stāvokli visā valstī izgāja no kontroles. Limožā maskēti protestētāji aizdedzināja 143 gadus vecu rātsnamu, un, kā norādīja premjerministrs Sébastien Lecornu, visā valstī bija aizturēti 1200 cilvēku. Nedēļu vēlāk Itālijas pilsētās mētāja pudeles un akmeņus, un policija astoņās pilsētās uz īsu brīdi aizturēja 371 cilvēku, no tiem 110 nepilngadīgos. Hāgā tirgotāji jau iepriekš aizsita logus ar dēļiem, kad čata grupās izplatījās aicinājumi uz Gen Z protestu un daļēji arī uz huligānismu un vandālismu, un daļa tirgotāju saņēma draudus.

Vācijā iniciatīva Gen Z regelt 31. oktobrī aicināja uz miermīlīgām demonstrācijām aptuveni trīsdesmit pilsētās. Pēc policijas datiem, ielās izgāja vairāk nekā 65 000 cilvēku, pēc organizatoru teiktā, ap simt tūkstošiem, un prasības skāra skolu finansējumu, dzīves dārdzību un klimatu, kā arī iebildumus pret obligāto militāro dienestu. Diena pagāja lielākoties mierīgi. Vakars ne. Berlīnē no Rosenthaler Platz uz Prenzlauer Berg devās atsevišķs vakara gājiens, kas nebija daļa no miermīlīgās demonstrācijas pie Brandenburgas vārtiem, un demonstrācijas pie Brandenburgas vārtiem organizatori paziņoja, ka par vakara gājienu neatbild. Policija lēsa, ka gājienā bija ap 3500 cilvēku, lai gan gaidīja 500. No gājiena meta pudeles un pirotehniku, uz tuvējiem veikaliem akmeņus un olas, un 27 policisti guva vieglas traumas. Frankfurtē cieta vairāk nekā simts policistu, un aizturētie 54 aizdomās turētie bija 13–29 gadus veci. Visā valstī, pēc ziņu aģentūras dpa datiem, tika veikti vismaz 250 aizturējumi.

Berlīnes gadījumā ir viena detaļa, kas pelna uzmanību. Pēc pilsētas iekšlietu pārvaldes teiktā, uz demonstrācijām mobilizēja gan kreiso ekstrēmistu grupējumi, gan tā dēvētā ar ārvalstīm saistītā ekstrēmisma (auslandsbezogener Extremismus) pārstāvji, un mērķis, visticamāk, bija protestus pārņemt un radikalizēt. Federālais Konstitūcijas aizsardzības birojs brīdināja par to pašu: pievienoties varētu daļa kreiso ekstrēmistu vides, kā arī atsevišķas ar ārvalstīm saistītā ekstrēmisma grupas. Vācu termins apzīmē Vācijā darbojošos ekstrēmistu grupējumus, kuru saknes meklējamas ārvalstu konfliktos, tostarp Tuvajos Austrumos. Tas ir nopietns brīdinājums, taču tas nav apgalvojums, ka kāda sveša valsts vadītu Berlīnes ielas.

Ko tad mēs zinām par ārvalstu ietekmi? Vairāk, nekā daudzi domā. Francijas Ārlietu ministrija 7. oktobrī izsauca Irānas vēstnieku, jo no Irānas Ārlietu ministrijas oficiālajiem kontiem bija izplatīts nepatiess saturs par vidusskolēnu kustību; Parīzes ieskatā šis saturs bija pilnīgi nepieņemams. Eiropas nevalstisko organizāciju tīkls Alliance4Europe izanalizēja vairāk nekā 547 000 publikāciju deviņās valodās. Pēc tā datiem, Krievijas Pravda tīkls par nemieriem Francijā publicēja 1018 rakstus 28 vietnēs, bet ar operāciju Doppelgänger saistīts botu tīkls nosūtīja 639 koordinētas ziņas franču, vācu, angļu un poļu valodā. Sešās nedēļās pirms 17. oktobra tās tika skatītas aptuveni 7,4 miljonus reižu. Viens no tīkla saukļiem atklāj mērķi: katrs uz Kijivu nosūtītais eiro ir nozagts no mūsu kopējās labklājības.

Maskava neradīja jauniešu neapmierinātību, taču dara visu, lai šī neapmierinātība pavērstos pret Ukrainu un Eiropas Savienību.

Tikpat svarīgi ir pateikt, ko mēs nezinām. Prezidents Emmanuel Macron ir norādījis, ka nav pierādījumu par ārvalstu iejaukšanos pašos notikumos, lai gan pēc tiem ir notikusi informācijas manipulācija. Alliance4Europe secinājums ir tāds pats: protesti radās Francijā, un pierādījumi par ārvalstu iniciatoru netika atrasti. Anonīms ES ierēdnis pastāstīja Euronews, ka ES nav informācijas vai droša apstiprinājuma, ka notikumu pamatā būtu ārvalstu informācijas manipulācija, bet, kā vēsta Financial Times, ES regulatori pēta iespējamu Krievijas, Irānas un Alžīrijas ietekmi tiešsaistē. Tās ir aizdomas, nevis konstatēts fakts. Attiecībā uz Vāciju iestādes līdz šim publiski nav sniegušas informāciju, ka vardarbību Berlīnē vai Frankfurtē būtu organizējusi sveša valsts. Atklātais jautājums ir, kas izplatīja aicinājumus pulcēties un no kādiem kontiem. To noskaidrot ir drošības iestāžu darbs, nevis sleju autora minējumi.

No tā izriet divas kļūdas, no kurām Eiropai jāizvairās. Pirmā ir naivums. Kremļa scenārijs ir bijis nemainīgs gadiem ilgi: tas neizgudro plaisas, bet sameklē tās un dzen tajās ķīli, un šoreiz tā vēstījumi vācu un poļu valodā cirkulēja jau nedēļām ilgi, pirms Frankfurtē tika izsists pirmais logs. Otrā kļūda ir ērts grēkāzis. Ja katru akmeni skaidro kā Maskavas mestu, politiķi tiek cauri pārāk viegli. Protestu kodolā ir cenas, mājokļi, algas un pagrimstoši sabiedriskie pakalpojumi, un tās ir reālas rūpes. Tas pats attiecas uz diskusiju par grautiņu dalībnieku izcelsmi. Hesenes iekšlietu ministrs Roman Poseck raksturoja vardarbīgo pūli kā galvenokārt ar migrācijas izcelsmi, taču, pēc dpa datiem, lielākā daļa Frankfurtē aizturēto bija Vācijas pilsoņi. Neviena no šīm ziņām neattaisno veselas iedzīvotāju grupas stigmatizēšanu, jo noziegums vienmēr pieder tā izdarītājam.

Rēķinu jebkurā gadījumā apmaksā uzņēmējs. Frankfurtes Zeil ielā tika izlaupīti pieci veikali, Berlīnē akmeņus meta uz tuvējiem veikaliem, bet Hāgā saplākšņa plātnes parādījās vēl pirms tam, kad kaut kas bija noticis. Nīderlandes uzņēmēju organizācijas VNO-NCW un MKB-Nederland nosauca šo skatu par dziļi skumju. Retajam nelielā ielas veikaliņa īpašniekam ir komunikācijas nodaļa vai rezerves fonds. Vairumam ir apdrošināšanas pašrisks, zaudēta vakara klientu plūsma un jautājums, vai cilvēki uzdrošināsies atgriezties pilsētas centrā. Pilsētas dzīvotspēja balstās tieši uz šādiem veikaliem, un tā ir pārsteidzoši trausla.

Ko tad darīt? Pirmkārt, miermīlīga demonstrācija un vardarbība ir skaidri jānošķir: pirmā ir aizsargājamas tiesības, otrā – noziegums, kam jāseko ātram spriedumam. Otrkārt, ES Digitālo pakalpojumu akts jāpiemēro ar pilnu spēku, jo platformas arvien biežāk raksta realitāti. Platformām koordinēta neautentiska izplatīšana jāaptur tagad, un Komisija nedrīkst gaidīt, līdz risks kļūst sistēmisks. Spējai atpazīt ārvalstu digitālo ietekmi, līdzīgai Francijas Viginum, jābūt katrā dalībvalstī un kopējā situācijas ainā. Treškārt, jauniešu bažas par mājokļiem, skolām un cenām jāuztver nopietni, un atbilde meklējama konkurētspējā, labi funkcionējošā vienotajā tirgū un mājokļu būvniecības šķēršļu novēršanā. Ar subsīdijām to neatrisinās.

Par Ukrainu jārunā tieši, jo tieši caur to Kremlis cenšas pavērst jauniešu neapmierinātību. Apgalvojums, ka atbalsts Ukrainai tiek atņemts jauniešiem, ir stāsts, ko Maskavas tīkli cītīgi izplata. Realitāte ir pretēja. Ukraina aizstāv visas Eiropas brīvību un drošību, arī to Berlīnes un Parīzes jauniešu, kuri tagad pieprasa sev labāku nākotni. Tāpēc atbalstam Ukrainai jāpaliek spēcīgam – militāri, ekonomiski un politiski. Tā ir Eiropas jauniešu nākotnes aizstāvība, jo bez drošības nav ne izaugsmes, ne investīciju, ne to darbavietu, ko jaunieši pilnīgi pamatoti pieprasa. Krievijas pašas grūtības neatbrīvo Eiropu no šīs atbildības, bet gan to palielina.

Ukraiņi paši rāda, kas ir izturība. Ukrainā strādājošās Amerikas Tirdzniecības kameras (AmCham Ukraine) un Citi jūnijā publicētajā aptaujā 92 procenti respondentu – biedru uzņēmumu – pilnībā darbojās vairāk nekā četrus gadus ilgstoša pilna mēroga kara apstākļos, un 87 procenti plānoja saglabāt investīcijas iepriekšējā līmenī vai tās palielināt. Ikviens Eiropas uzņēmējs saprot, ko tas prasa, kad raķetes trāpa infrastruktūrā un darbinieki tiek iesaukti militārajā dienestā. Ukrainas uzņēmēji, jūsu izturība ir pelnījusi visas Eiropas cieņu. Jūs noturat savu valsti un līdz ar to daļu Eiropas drošības, un jums tas nebūtu jādara vieniem.

Gen Z regelt ir paziņojusi, ka piedalīsies jaunās demonstrācijās aptuveni trīs nedēļas pēc oktobra demonstrācijām. Tad redzēsim, vai Eiropa ir iemācījusies nošķirt patiesas bažas, ielu vardarbību un svešu kūdīšanu. Ja ne, rēķinu atkal apmaksās tie, kas no rīta paceļ sava veikala ruļļu slēģus.

Avoti

• Francijas Ārlietu ministrija: Iran – Convocation de l’ambassadeur de la République islamique d’Iran (7.10.2026) — Irānas vēstnieka izsaukšana saistībā ar dezinformāciju par vidusskolēnu kustību
• Alliance4Europe: EU Unrest Report – How France’s October 2026 protests were manipulated, then retold abroad (10/2026) — Pravda un Doppelgänger tīklu skaitļi, secinājums par protestu vietējo izcelsmi
• Euronews: No evidence foreign powers sparked Europe’s riots, but they exploited them (21.10.2026) — Macron, Eiropas Komisijas un Itālijas aizsardzības ministra paziņojumi
• Il Sole 24 Ore / Financial Times: EU investigates pro-Russian disinformation linked to street protests (21.10.2026) — ES regulatoru izmeklēšana, aizdomas pret Krieviju, Irānu un Alžīriju
• Euronews (vāciski): Gen-Z-Proteste in Berlin – Radikale Gruppen übernehmen (31.10.2026) — Berlīnes gājiens, dalībnieku skaits un iekšlietu pārvaldes vērtējums
• Stuttgarter Nachrichten: Bilanz einer Krawallnacht (1.11.2026) — 27 viegli cietušie policisti Berlīnē, jaunas demonstrācijas pēc trim nedēļām
• dpa-AFX / ARIVA: Krawalle nach Jugend-Demos (1.11.2026) — Dalībnieku skaits, Frankfurtē aizturētie un vairāk nekā 250 aizturējumi visā valstī
• Euronews: Wages vs prices – the economic pressures behind Europe’s protests (19.10.2026) — Protestu ekonomiskie cēloņi
• IamExpat: Shops in The Hague board up ahead of Gen Z protest on Saturday (30.10.2026) — Hāgas veikalu aizsardzība un aicinājumi čata grupās
• NL Times: Interior minister: alarming messages about Gen Z riots in Dutch cities this weekend (30.10.2026) — VNO-NCW un MKB-Nederland komentārs, aicinājumi čata grupās
• ZDFheute: Krawalle und Plünderungen überschatten “Gen Z regelt” (1.11.2026) — Notikumi Frankfurtē, Ķelnē un Berlīnē, iestāžu komentāri
• Münchner Merkur / leinetal24: Verfassungsschutz warnt vor Linksextremisten (28.10.2026) — Federālā Konstitūcijas aizsardzības biroja iepriekšējais brīdinājums
• France 24: Yellow vests throw their weight behind mounting student protests (17.10.2026) — Notikumi Francijā 17.10., Limožas rātsnams un aizturēšanas
• Euronews: Protests sweep across Europe (24.10.2026) — Aizturēšanas Itālijā un nepilngadīgie
• AmCham Ukraine: 92% operational, 87% investing – business confidence in Ukraine remains strong amid Russia’s war (23.6.2026) — AmCham Ukraine un Citi biedru aptauja: darbspēja un investīciju plāni kara laikā