Daudzgadu budžets: ko tas nozīmē Latvijas uzņēmējiem?

ES daudzgadu budžeta sarunas Briselē ietekmēs drošību, Rail Baltica projektu, kohēziju un lauksaimniecību, un līdz ar to arī Latvijas mazos uzņēmumus.

Briselē šonedēļ atkal risinās sarunas, kas var izlemt, cik daudz naudas nākamo septiņu gadu laikā nonāks Latvijas reģionos, uzņēmumos un pie zemniekiem. Jaunais daudzgadu budžets nosaka, cik liela daļa no kopējā Eiropas Savienības budžeta tiks atvēlēta drošībai, kohēzijai, infrastruktūrai un lauksaimniecībai nākamo septiņu gadu laikā. Latvijai šoreiz likmes ir augstākas nekā iepriekšējās sarunu kārtās, jo uz galda vienlaikus ir vairāki savstarpēji konkurējoši prioritāšu saraksti.

Kāpēc Briselē tiek lauzti šķēpi par nākamo septiņu gadu budžetu?

ES līderi mēģina tuvināt nostājas par jaunā budžeta apjomu un sadalījumu pirms nākamā plānošanas perioda sākuma. Katra dalībvalsts aizstāv savu stūri: lielās rūpniecības valstis prasa vairāk naudas konkurētspējai, dienvidu valstis uzsver kohēziju, bet austrumu flanga valstis, tostarp Latvija, liek uzsvaru uz drošību un robežas nostiprināšanu. Tieši šis jautājums – cik lielā apjomā daudzgadu budžets atbalstīs reģionus un drošību vienlaikus – šobrīd ir sarunu centrā, un kompromiss, kas top Briselē, ietekmēs ikvienu nozari vairākus gadus uz priekšu.

Četras frontes, kur Latvijai ir jāaizstāv sava vieta

Atšķirībā no iepriekšējām sarunu kārtām, šoreiz Latvijai nav iespējas izvēlēties vienu prioritāti un pārējās atstāt novārtā. Drošība, kohēzijas nauda, Rail Baltica un lauksaimniecība ir savstarpēji saistītas, un katra no tām tieši vai netieši ietekmē tūkstošus mazo un vidējo uzņēmumu visā valstī.

Drošība un austrumu robeža

Krievijas kaimiņos esošajām valstīm aizsardzības un robežas infrastruktūras izdevumi vairs nav izvēle, bet pašsaprotama, taču dārga nasta. Katrs eiro, kas budžetā novirzīts drošībai, ir eiro, kura nepietiek citur – un tieši šī spriedze šobrīd lielā mērā nosaka sarunu gaitu Briselē.

Kohēzijas nauda reģioniem

Kohēzijas fondi gadu desmitiem ir bijuši galvenais instruments, ar kuru mazie reģionālie uzņēmumi Latvijā saņem atbalstu iekārtām, digitalizācijai un jaunu tirgu apgūšanai. Par to, kā šāds atbalsts praksē palīdz atrast jaunus tirgus mikrouzņēmējiem Latvijā, Innohub ir rakstījis jau iepriekš – un tieši šis atbalsta modelis ir uz spēles, ja kohēzijai paredzētā daļa budžetā samazinās.

Rail Baltica – vairāk nekā sliedes

Latvijai Rail Baltica nav tikai dzelzceļa projekts – tā ir loģistikas un eksporta infrastruktūra, kas nākotnē var atvērt jaunus noieta ceļus Baltijas reģiona uzņēmumiem. Projekta izmaksas ir kāpušas, un tā tālākā finansēšana no ES līdzekļiem ir viens no jautājumiem, kas Briseles sarunās netiek atstumts malā. Ikviena aizkavēšanās projektā nozīmē arī aizkavētu pieeju jauniem tirgiem reģionālajiem pārvadātājiem un ražotājiem, kas rēķinās ar dzelzceļa savienojumu kā nākotnes eksporta kanālu.

Lauksaimniecība – lauku uzņēmēju mugurkauls

Kopējā lauksaimniecības politika joprojām ir viens no lielākajiem Eiropas Savienības budžeta posteņiem, un tās apjoms tieši ietekmē lauku saimniecību un pārtikas ražotāju izdzīvošanu. Latvijas lauksaimniecības ministrs Uldis Augulis (ZZS) tieši šo tēmu – kopā ar secinājumiem pēc 15. Saeimas vēlēšanām – pārrunāja LTV Ziņu dienesta intervijā, kas raidīta 2026. gada 16. oktobrī.

Vienots iekšējais tirgus un mazāk birokrātijas – kāpēc tas svarīgi tieši tagad?

Budžeta cīņas Briselē bieži aizsedz vienu svarīgu jautājumu: cik vieglu vai sarežģītu vidi Eiropas Savienība piedāvā saviem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Spēcīgāka un vienotāka Eiropa nav tikai lozungs – tā nozīmē dziļāku iekšējo tirgu, mazāk nevajadzīgas birokrātijas un spēju pašai lemt par savu ekonomisko nākotni, nebalstoties vienīgi uz lēmumiem, kas tiek pieņemti ārpus Eiropas.

Latvijas uzņēmējam tas praktiski nozīmē vienkāršākus noteikumus eksportam uz citām ES valstīm, mazāku administratīvo slogu un stabilāku pamatu ilgtermiņa plānošanai. Jo mazāk laika un naudas jāiegulda birokrātijā, jo vairāk paliek izaugsmei un jaunu darbvietu radīšanai – un tieši tas ir viens no iemesliem, kāpēc daudzgadu budžeta sarunas nav tikai abstrakta politika.

Kāpēc tas skar arī mazos uzņēmumus pilsētās?

Varētu domāt, ka daudzgadu budžets ir tikai lielo spēlētāju un ministriju lieta. Patiesībā gan drošības izdevumi, gan kohēzijas nauda, gan infrastruktūras projekti rada jaunus pasūtījumus, apakšuzņēmuma darbus un klientus tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – no būvniecības līdz IT pakalpojumiem un pārtikas ražošanai. Būvniecības firma, kas iegūst pasūtījumu robežas infrastruktūras projektā, vai IT uzņēmums, kas piegādā risinājumus pierobežas pašvaldībām, redz budžeta lēmumu ietekmi pavisam konkrēti – rēķinos un jaunos līgumos. Par to, kā mazie uzņēmēji var atrast savu vietu šādās pārmaiņās, Innohub ir rakstījis arī saistībā ar TechChill atbalstu mikrouzņēmējiem – programmu, kuras finansējums lielā mērā nāk tieši no Eiropas Savienības fondiem.

Vai globālā nenoteiktība padara sarunas sarežģītākas?

Budžeta sarunas nenotiek vakuumā. Tajā pašā laikā, kad Briselē tiek lauzti šķēpi par naudas sadalījumu, uzņēmumiem visā Eiropā jārēķinās ar globālās inflācijas riskiem biznesam. Uzņēmējiem vajadzīga paredzamība, nevis vilcinātas sarunas, kas ievelkas gadiem.

Ko no šī var mācīties Latvijas uzņēmējs?

Pirmkārt – sekot līdzi budžeta sarunu gaitai nav tikai politiķu uzdevums. Lēmumi, kas top Briselē, nosaka, vai nākamajos gados būs pieejams atbalsts digitalizācijai, eksportam vai jaunām iekārtām. Otrkārt, jāatceras, ka reģionālais atbalsts nav pašsaprotams. Reģionālais atbalsts, kas pašlaik nonāk pie mazajiem uzņēmumiem laukos, ir politiskas vienošanās rezultāts, par ko šobrīd strīdas Eiropas valstu vadītāji. Treškārt – nenoteiktība nav iemesls apstāties: uzņēmēji, kas prot rēķināties ar risku un meklēt jaunas iespējas pat neskaidrā situācijā, bieži iegūst priekšrocību salīdzinājumā ar tiem, kas vienkārši gaida. Par šādu pieeju Innohub ir rakstījis arī riska uzņemšanās filozofijā, ko pārstāv polārais pētnieks. Daudzgadu budžets Briselē varbūt tiek lemts tālu no Latvijas mazās pilsētas veikala vai lauku saimniecības, bet tā rezultāts noteiks, cik labvēlīga būs nākamo septiņu gadu uzņēmējdarbības vide tieši šeit.

Reģionālais atbalsts, kas pašlaik nonāk pie mazajiem uzņēmumiem laukos, ir politiskas vienošanās rezultāts, par ko šobrīd strīdas Eiropas valstu vadītāji.

Uzņēmējiem vajadzīga paredzamība, nevis vilcinātas sarunas, kas ievelkas gadiem.

▶

Avoti

• Secinājumi pēc vēlēšanām un cerības saistībā ar ES daudzgadu budžetu. Saruna ar ministru Uldi Auguli — LTV Ziņu dienesta intervija ar lauksaimniecības ministru Uldi Auguli (ZZS), raidīta 2026. gada 16. oktobrī.