Ko semināra pieredze atklāj par finansējumu, inkubatoriem un LEADER programmu Latvijas uzņēmējiem
Kad valdības pārstāvji, ALTUM vadība un nozares eksperti sanāk vienā zālē, lai runātu par naudu jaunajiem uzņēmumiem, vērts klausīties. Martā notikušajā seminārā “Valsts un ES atbalsta programmas biznesa uzsākšanai un attīstīšanai” ekonomikas ministrs Viktors Valainis, ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un vairāki nozares pārstāvji izklāstīja, cik plašs patiesībā ir valsts atbalsts biznesa uzsākšanai Latvijā — no pirmā aizdevuma līdz riska kapitālam, kas ļauj idejai iekarot starptautiskus tirgus.
Lielākā daļa topošo uzņēmēju par šīm iespējām zina pārsteidzoši maz. Un tieši tas ir problēmas kodols: nauda ir pieejama, taču ceļš līdz tai bieži šķiet neskaidrs vai birokrātisks.
Kas patiesībā apgrūtina uzsācēja ikdienu?
Pirms runāt par konkrētiem finansēšanas instrumentiem, semināra dalībnieki vērsa uzmanību uz pašu pamatu — kas vispār nosaka, vai cilvēks izlemj sākt savu biznesu un vai viņam tas izdodas. Pētījumu kompānijas “Norstat” vadītāja Linda Ezera prezentēja skatījumu uz to, kādi faktori ietekmē biznesa uzsācēju ikdienu Latvijā: laika un zināšanu trūkums, bailes no riska un neskaidrība par to, kur meklēt atbalstu, ir tikpat reāli šķēršļi kā naudas trūkums.
Tas sasaucas arī ar plašāku dzīves izvēļu kontekstu — piemēram, jaunieši arvien vairāk izvērtē arī īres un pirkšanas izvēles pirms lemj riskēt ar uzņēmējdarbību. Finansiālā drošība mājās un drosme sākt biznesu bieži ir savstarpēji saistītas.
ALTUM: no pirmā aizdevuma līdz kapitālam straujam augumam
ALTUM Rīgas reģiona vecākais klientu vadītājs Jānis Svemps semināra ietvaros skaidroja, kāds finansējums pieejams gan pilnīgi jauniem uzņēmumiem, gan tiem, kas jau strādā un vēlas augt straujāk. ALTUM piedāvā aizdevumus un galvojumus tur, kur komercbankas parasti neuzņemas risku — bez pietiekama nodrošinājuma vai ar īsu kredītvēsturi.
Šis ir tieši tas mehānisms, caur kuru valsts atbalsts biznesa uzsākšanai pārvēršas reālā naudas plūsmā uzņēmuma kontā, nevis paliek tikai politisks solījums. Tas ir īpaši svarīgi nozarēs, kur izaugsme prasa investīcijas jau pirms pirmā lielā klienta paraksta līgumu — vienalga, vai runa ir par ražošanu, tehnoloģijām vai pakalpojumiem.
Nauda biznesam bieži vien nav problēma — problēma ir tas, ka lielākā daļa uzņēmēju nezina, kurš instruments atbilst tieši viņu situācijai.
Pirmssēklas un sēklas finansējums mērogojamām idejām
Uzņēmumiem ar starptautiskas izaugsmes ambīcijām seminārā bija sava sadaļa. ALTUM iespējkapitāla fondu pārvaldības vadītāja Ieva Jāgere runāja par pirmssēklas un sēklas finansējumu — kapitālu, kas paredzēts idejām, kuras spēj mērogoties un konkurēt starptautiski, nevis tikai apkalpot vietējo tirgu.
Šāda veida kapitāls Latvijā vairs nav eksotika — to apliecina arī ikgadējie TechChill investīciju signāli, kas rāda, ka vietējie un ārvalstu investori arvien aktīvāk meklē Baltijas izcelsmes startapus. Vienlaikus jāatceras, ka investīcijas vienmēr nāk ar riska cenu — kapitāls apmaiņā pret daļu īpašumtiesību un lielākām izaugsmes prasībām no investoru puses.
Inkubatori un LEADER — atbalsts sniedzas tālāk par Rīgu
Ne katrs uzņēmējs sāk galvaspilsētā, un seminārs to atspoguļoja. LIAA Jūrmalas pārstāvniecības vadītājs Rihards Zariņš stāstīja par biznesa inkubatoru tīklu, kas darbojas visā Latvijā un piedāvā jaunajiem uzņēmumiem ne tikai telpas, bet arī mentoringu, kontaktus un pirmo soli pretī tirgum.
LEADER: ES atbalsts idejām lauku reģionos
Savukārt Lauku atbalsta dienesta direktora vietnieks Andris Grundulis pievērsās LEADER programmai — ES finansētam instrumentam, kas ļauj īstenot uzņēmējdarbības idejas tieši lauku teritorijās. Tas ir būtisks atgādinājums, ka atbalsta ekosistēma nav domāta tikai pilsētu tehnoloģiju uzņēmumiem — tā aptver arī lauksaimniecību, tūrismu un vietējos pakalpojumus ārpus lielajām pilsētām.
Uzņēmumiem, kas aug — neatkarīgi no tā, vai tie atrodas Rīgā vai kādā no lauku novadiem —, agri vai vēlu rodas arī jautājums par cilvēkiem. Kā piesaistīt un noturēt darbiniekus, kad komanda paplašinās no diviem cilvēkiem uz divdesmit? Šeit noder arī personāla digitalizācijas rīki, kas ļauj mazam uzņēmumam pārvaldīt cilvēkresursus bez lieka administratīvā sloga.
Interesanti, ka daļa jauno uzņēmēju nāk nevis no biznesa vides, bet pārkvalificējas no citām nozarēm — piemēram, no IT nozares pārkvalifikācijas viļņa, kas Baltijā turpinās jau vairākus gadus. Viņiem inkubatori un konsultanti bieži ir pirmais pieturas punkts, kur tehniskās zināšanas pārvērst par uzņēmumu.
Ko no šī var mācīties topošais uzņēmējs?
Seminārs noslēdzās ar iespēju tikties ar biznesa konsultantiem klātienē — un tas, iespējams, ir precīzākais kopsavilkums visai dienai. Kopumā valsts atbalsts biznesa uzsākšanai Latvijā nav viens pogas spiediens vai viena forma, ko aizpildīt. Tā ir instrumentu virkne — ALTUM aizdevumi un galvojumi, pirmssēklas un sēklas kapitāls, LIAA inkubatori un ES finansētā LEADER programma —, kas katrs risina citu problēmu dažādās uzņēmuma dzīves stadijās.
Lielākā kļūda, ko var pieļaut topošais uzņēmējs, nav pieteikuma noraidījums. Tā ir vienkārši nezināšana, ka piemērots instruments vispār eksistē. Tāpēc pirms krājumu izsīkšanas vai bankas atteikuma vērts vispirms noskaidrot, kurš no valsts vai ES atbalsta veidiem atbilst tieši jūsu biznesa attīstības stadijai.

Avoti
- Seminārs "Valsts un ES atbalsta programmas biznesa uzsākšanai un attīstīšanai" (ALTUM) — Seminārs notika 2024. gada 27. martā; piedalījās ALTUM, Ekonomikas ministrijas, LIAA un Lauku atbalsta dienesta pārstāvji.
Innohub TV
Skaties šo saturu arī Innohub TV
Izvēlējāmies tev klipus no Innohub TV, kas turpina to pašu tēmu.
