Latvijas Bankas rīkotā konference pulcēja Eiropas vadošos ekonomistus, un tās galvenās tēmas skar arī ikvienu mazo un vidējo uzņēmumu Latvijā.
Ik gadu Latvijas Banka pulcē Eiropas nozīmīgākos ekonomistus un centrālo banku vadītājus, lai runātu par nākamo gadu lielajiem izaicinājumiem – un 2026. gada tautsaimniecības konference “No politikas līdz ietekmei. Eiropas tautsaimniecības nākotne” nebija izņēmums. Atklāšanas uzrunu teica Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Kulbergs, bet ievadvārdus teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Pilnu ierakstu ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā var noskatīties arī pēc konferences, un tas ir vērtīgs resurss katram, kas vēlas saprast, kurp virzās Eiropas ekonomika. Diskusiju saturs sniedzas tālu pāri Latvijas robežām – jautājumi par banku savienību, kapitāla tirgiem un Vācijas ekonomiku tieši ietekmē arī mazo un vidējo uzņēmumu ikdienu.
Kāpēc Vācijas ekonomikas grūtības skar arī Latviju?
Konferences pirmajā daļā diskusijas ievadruna bija veltīta tēmai “Ekonomikas izaicinājumi Vācijā un Eiropas nākotne”, ko sniedza Vācijas centrālās bankas prezidents Joahims Nāgels. Pēc tam sekoja paneļdiskusija “Spēcīga Vācija spēcīgā Eiropā: kopīgi izaicinājumi, vienoti risinājumi”, ko vadīja Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Andris Strazds. Diskusijā piedalījās arī Brēgela domnīcas direktors Jeromins Cetelmeiers, Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle un bijušais Starptautiskā Valūtas fonda Eiropas nodaļas direktors Alfrēds Kammers.
Vācija ir eurozonas lielākā ekonomika, un tās izaugsmes tempi lielā mērā nosaka visas eurozonas, tostarp Latvijas, eksporta un investīciju vidi. Mazai, atvērtai ekonomikai kā Latvijas tas nozīmē vienu: kad Vācijas rūpniecība piedzīvo grūtības, tas atsaucas uz pasūtījumiem, kas nonāk arī pie Baltijas apakšuzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem.
Kāpēc vienotais tirgus netiek pāri valstu robežām?
Otru konferences daļu ievadīja Eiropas Komisijas komisāre finanšu pakalpojumu un uzkrājumu un investīciju savienības jautājumos Marija Luīza Albukērke ar runu “No fragmentācijas uz integrāciju: Eiropas nākotnes finanšu sistēmas veidošana”. Tai sekoja paneļdiskusija ar tieši tādu pašu, ļoti praktisku jautājumu virsrakstā: “Banku darbība eirozonā. Kāpēc vienotais tirgus netiek pāri valstu robežām?” Diskusiju vadīja Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts, un tajā piedalījās arī CFA institūta Sistēmisko risku padomes loceklis Klāss Knots, Banque de France prezidenta vietniece Aņesa Benasī-Kerē un Revolut globālais politikas un valdības lietu vadītājs Ādams Geigens.
Jautājums nav teorētisks. Lai arī Eiropas Savienībā formāli pastāv vienotais tirgus, bankas joprojām lielā mērā darbojas pēc valstu robežām – kapitāls, noguldījumi un kredīti pārsvarā paliek savā valstī, nevis brīvi plūst pāri robežām tur, kur tiem ir vislielākā atdeve. Mazam uzņēmumam Latvijā tas nozīmē ierobežotāku piekļuvi finansējumam nekā, teiksim, lielam uzņēmumam Vācijā vai Francijā. Daļa no atbildes slēpjas regulējuma atšķirībās starp dalībvalstīm – no maksātnespējas tiesībām līdz nodokļu sistēmām katra valsts savu finanšu sistēmu ir veidojusi pēc savas loģikas. Tas nozīmē, ka patiesa integrācija prasīs ne tikai jaunas kopīgas institūcijas, bet arī gatavību vienkāršot un saskaņot noteikumus, kas šobrīd sadrumstalo Eiropas vienoto tirgu. Tieši tas ir viens no veidiem, kā Eiropas Savienība var reāli stiprināt savu ekonomisko neatkarību laikā, kad globālā konkurence ar ASV un Ķīnu kļūst asāka. Par to, kā šobrīd praktiski var paplašināt savas finansējuma iespējas, esam rakstījuši arī raksta par finansējuma pieejamību mikrouzņēmējiem ietvaros.
Kāpēc kapitāla tirgu integrācija ir svarīga arī mazajam uzņēmumam?
Eiropas ekonomika pašlaik piedzīvo pagrieziena punktu – ģeopolitiskā spriedze, energoresursu cenu svārstības un konkurence ar ASV un Ķīnu liek Eiropas Savienībai meklēt jaunus veidus, kā stiprināt savu ekonomisko ietekmi. Viens no tiem ir tā sauktā uzkrājumu un investīciju savienība – ideja, ka Eiropas iedzīvotāju uzkrājumi un kapitāls varētu vieglāk plūst pāri robežām, nonākot tieši pie uzņēmumiem, kam tas visvairāk nepieciešams izaugsmei.
Ja ekonomika Eiropas Savienībā kļūst integrētāka un kapitāla tirgi patiešām atveras pāri valstu robežām, tas nozīmē plašākas finansējuma iespējas arī Latvijas uzņēmējiem – ne vien bankas kredītu, bet arī riska kapitāla un investoru ziņā. Par to, kā kapitāla tirgu pārmaiņas un tehnoloģiju attīstība šobrīd mijiedarbojas, var lasīt arī rakstā par kapitāla tirgu un ECB vadītājas maiņu.
AI un digitalizācija – Latvijas uzņēmēja atbilde uz Eiropas izaicinājumiem
Lai arī konferences lielās tēmas – banku savienība, kapitāla tirgi, Vācijas ekonomika – var likties tālu no ikdienas darba mazā uzņēmumā, tieši šeit rodas iespēja. Kamēr lielās institūcijas risina strukturālus jautājumus gadu desmitu perspektīvā, atsevišķam uzņēmējam ir rīki, ko var ieviest jau šodien. Digitalizācija un mākslīgais intelekts ir viens no veidiem, kā mazs uzņēmums var kompensēt mēroga trūkumu un konkurēt ar lielākiem spēlētājiem – un tam nav nepieciešami dārgi risinājumi vai liels IT budžets, kā aprakstīts rakstā par to, kā digitalizācija nesākas ar dārgu programmatūru.
Tas pats attiecas uz enerģijas izmaksām, kas daudziem uzņēmumiem ir būtisks izmaksu faktors. Uzņēmumam nav jāgaida, kamēr tiks atrasts Eiropas līmeņa risinājums – par konkrētiem soļiem, ko var sākt īstenot uzreiz, lasāms rakstā par to, kāpēc energoefektivitāte prasa lēmumu, nevis gaidīšanu.
Ko Latvijas uzņēmēji var secināt no šīs konferences?
Latvijas Bankas konference atgādina divas lietas vienlaikus. Pirmkārt, mazas, atvērtas ekonomikas, kā Latvijas, labklājība ir tieši saistīta ar to, kas notiek Berlīnē, Briselē un Frankfurtē – Vācijas ekonomikas tempi, ES finanšu politikas lēmumi un banku savienības attīstība ietekmē arī Latvijas uzņēmēju piekļuvi kapitālam. Otrkārt, spēcīgāks un vienotāks Eiropas vienotais tirgus nav abstrakts politikas mērķis – tas ir praktisks instruments, kas var padarīt finansējumu pieejamāku tieši tiem uzņēmumiem, kam šobrīd tas visvairāk trūkst.
Līdz Eiropas līmeņa risinājumi pilnībā īstenosies, Latvijas uzņēmējam ir jēga paturēt divas lietas prātā: sekot līdzi, kā veidojas kapitāla tirgu savienība un finansējuma pieejamība, un paralēli izmantot rīkus, kas jau šodien ir pieejami – digitalizāciju, mākslīgo intelektu un apzinātu resursu pārvaldību. Eiropas lielās diskusijas par politiku un ietekmi ir svarīgas, taču tās nedrīkst aizstāt katra uzņēmuma ikdienas lēmumus par to, kā kļūt konkurētspējīgākam jau šogad.
Eiropas ekonomika pašlaik piedzīvo pagrieziena punktu – ģeopolitiskā spriedze, energoresursu cenu svārstības un konkurence ar ASV un Ķīnu liek Eiropas Savienībai meklēt jaunus veidus, kā stiprināt savu ekonomisko ietekmi.

Avoti
- Tautsaimniecības konference 2026 "No politikas līdz ietekmei. Eiropas tautsaimniecības nākotne" – Latvijas Banka — Ieraksts ar sinhrono tulkošanu latviešu valodā, publicēts 2026-11-04
Innohub TV
Skaties šo saturu arī Innohub TV
Izvēlējāmies tev klipus no Innohub TV, kas turpina to pašu tēmu.
Nav epizožu.