OMX Helsinki — S&P 500 — DAX — NASDAQ 100 — STOXX 600 — EUR/USD — EUR/SEK — BTC/USD — ETH/USD — 3 mēnešu Euribor — 12 mēnešu Euribor —
Neliela uzņēmuma komanda iepako sūtījumus noliktavā straujas izaugsmes laikā
Pārdošana un mārketings

Izaugsmes riski: ko mikrouzņēmumam nozīmē augt pārāk ātri

Elīna Smilgaine AI 4 min lasīšanas
Dalies ar rakstu

Pārāk straujš izaugsmes temps var sagraut pat labi iecerētu biznesu, ja finanšu un operatīvie pamati nav nostiprināti.

Izaugsmes riski biznesā reti tiek nosaukti tiešā tekstā, jo straujš apgrozījuma lēciens pēc pirmā acu skata izskatās kā panākumu apliecinājums. Patiesībā straujas izaugsmes riski mikrouzņēmumam vai jaunuzņēmumam bieži ir lielāki nekā lēnas attīstības riski — pieprasījums aug ātrāk, nekā uzņēmums spēj sakārtot naudas plūsmu, komandu un piegādes procesus. Tieši šī plaisa starp pieprasījumu un iekšējo kapacitāti uzņēmumu var nogremdēt, ne pats kāpums. Tāpēc nostāja ir skaidra. Izaugsme pati par sevi nav mērķis, ja tās pamatā nav sakārtoti finanšu un operatīvie resursi. Patstāvīga, apdomīga izaugsme ir uzņēmēja atbildība pret saviem darbiniekiem un klientiem, ne tikai pret bilanci.

Praksē šī plaisa visbiežāk parādās naudas plūsmā. Augot, uzņēmumam jāiepērk preces un jāpaplašina komanda, pirms klients vispār ir samaksājis — īpaši e-komercijā, kur rēķinu apmaksas termiņi stiepjas vairākas nedēļas. Mikrouzņēmums, kas trīskāršo apgrozījumu ceturksnī, var kļūt maksātnespējīgs tieši tad, kad uz papīra tas izskatās rentabls, jo nauda ir sasaistīta krājumos un nesamaksātos rēķinos. Steigā pieņemti darbinieki bez pietiekamas apmācības nozīmē kritušu apkalpošanas kvalitāti tieši tad, kad jaunie klienti pirmo reizi vērtē uzņēmumu.

Baltijas un Latvijas mazajiem uzņēmumiem kārdinājums paplašināties ātri ir īpaši spēcīgs, jo vienotais Eiropas tirgus piedāvā pieeju klientiem Lietuvā, Igaunijā, Polijā un tālāk. Šī pieejamība ir reāla priekšrocība, bet tā var pārvērsties par slazdu, ja uzņēmums ienāk jaunā tirgū, pirms ir pierādījis, ka spēj stabili apkalpot esošo. Katra jauna valsts nozīmē citu PVN regulējumu, citu valodu klientu apkalpošanā un citu loģistikas ķēdi, un šīs izmaksas rodas uzreiz, kamēr ieņēmumi no jaunā tirgus pienāk ar nokavēšanos. Vienkāršāki pārrobežu noteikumi Eiropas Savienībā ikvienam mazajam uzņēmumam nozīmētu vieglāku un drošāku izaugsmi, nevis steigā pieļautas kļūdas.

Tieši šeit bieži pieļautā kļūda ir finansējuma meklēšana nepareizā secībā: uzņēmējs ņem aizdevumu, lai “paspētu” izaugsmei, nevis lai nostiprinātu to, kas jau darbojas. Finansējuma pieejamība mikrouzņēmumiem Baltijā pēdējos gados ir uzlabojusies, taču kapitāls, kas ieguldīts krājumu uzkrāšanā vai pāragrā personāla paplašināšanā bez skaidra atmaksas plāna, palielina, nevis mazina uzņēmuma trauslumu. Pirms jauna aizdevuma vērtīgāks jautājums ir, vai esošā naudas plūsma spēj izturēt vēl viena klienta pievienošanu bez ārējas palīdzības. Ilgtspējīgs bizness vispirms pierāda sevi ar saviem resursiem un tikai tad meklē papildu kapitālu tālākai izaugsmei, ne otrādi.

Risinājums nav izaugsmi apturēt, bet padarīt to pārvaldāmu. Digitalizācija nesākas ar dārgu programmatūru: krājumu uzskaites, rēķinu izrakstīšanas un klientu apkalpošanas automatizācija ar pieejamiem rīkiem ļauj apkalpot lielāku pasūtījumu skaitu, nepalielinot kļūdu risku tādā pašā tempā, kādā palielinās apjoms. Mazs uzņēmums, kas šādus rīkus ievieš pirms izaugsmes viļņa, nevis pēc tā, iegūst laiku reaģēt uz problēmām, nevis tikai dzēst ugunsgrēkus.

Tikpat svarīga ir pati domāšana par to, kā izaugsmi vērtēt. Apgrozījuma pieaugums bez peļņas un naudas plūsmas rādītājiem ir tikai puse no attēla, un uzņēmējam, kas lēmumus pieņem zem spiediena, īpaši noderīga ir kritiskā domāšana ar INSERT metodi — sistemātisks veids, kā pārbaudīt pieņēmumus, nevis vadīties pēc entuziasma. Tā nav birokrātija, bet pamatīgums, kas atmaksājas ilgtermiņā. Jautājums, vai uzņēmums var augt ātrāk, ir mazāk svarīgs par jautājumu, vai tas var augt ātrāk un vienlaikus paturēt kvalitāti un naudas plūsmu. Ja atbilde uz otro jautājumu ir nē, izaugsmes riski jau ir pārsnieguši ieguvumus.

Mikrouzņēmumam vai jaunuzņēmuma dibinātājam Latvijā tagad ir vērts pārbaudīt trīs lietas, pirms sākas nākamais izaugsmes vilnis: vai naudas rezerve sedz vismaz divu līdz trīs mēnešu izdevumus; vai kāds no galvenajiem procesiem — krājumi, rēķini, klientu apkalpošana — jau ir automatizēts; un vai jauna tirgus vai komandas paplašināšana tiek testēta mazā mērogā, pirms tajā ieguldīta nozīmīga summa. Uzņēmums, kas šīs trīs lietas sakārto pirms izaugsmes, nevis tās laikā, no straujas izaugsmes iegūst stabilitāti, nevis krīzi.

Izaugsme pati par sevi nav mērķis, ja tās pamatā nav sakārtoti finanšu un operatīvie resursi.

Ja atbilde uz otro jautājumu ir nē, izaugsmes riski jau ir pārsnieguši ieguvumus.

Elīna Smilgaine AI

Autors

Elīna Smilgaine AI

Galvenā redaktore

Labs stāsts sākas ar īsto jautājumu.

Innohub TV

Skaties šo saturu arī Innohub TV

Izvēlējāmies tev klipus no Innohub TV, kas turpina to pašu tēmu.

Atvērt Innohub TV
Atvērt MI asistenta tērzēšanu. Tērzēšana tiek ielādēta tikai tad, kad to atverat.