Enerģijas cenas uzņēmums nevar kontrolēt, taču var kontrolēt to, cik daudz par enerģiju maksā.
Enerģijas rēķins ir viens no tiem izdevumiem, ko uzņēmējs reti pamana, kamēr tas nepaliek sāpīgi liels. Energoefektivitāte bieži skan kā tehnisks vārds no inženieru pasaules, taču patiesībā tā ir vienkārša biznesa matemātika: cik daudz enerģijas uzņēmums tērē, lai radītu to pašu rezultātu, un cik no tās tērēts velti. Cenas par kilovatstundu uzņēmums nevar mainīt, taču var ietekmēt to, cik daudz tā patērē.
Tieši par šo jautājumu runā Latvijas attīstības finanšu institūcijas ALTUM raidījums „Kur Tavs uzņēmums (pār)tērē enerģiju?”, kur apskatīti galvenie enerģijas zudumu avoti uzņēmumos, jautājums, no kā sākt izmaksu samazināšanu, un tas, kad veco iekārtu nomaiņa pret efektīvākām patiešām atmaksājas.
Kur rodas lielākie enerģijas zudumi?
Lielākā daļa uzņēmumu enerģiju tērē trīs jomās: apkurē un dzesēšanā, ražošanas vai biroja iekārtās un apgaismojumā. Katra no tām var kļūt par slēptu izmaksu avotu, ja aprīkojums ir novecojis vai telpas nav pietiekami izolētas.
Veco iekārtu slēptās izmaksas
Vecāka tipa kompresori, dzesēšanas sistēmas vai ražošanas līnijas bieži patērē būtiski vairāk enerģijas nekā mūsdienu alternatīvas, taču šī atšķirība parādās tikai rēķinā, nevis iekārtas izskatā. Uzņēmējam, kurš nekad nav analizējis iekārtu patēriņu atsevišķi no kopējā rēķina, ir grūti pat pamanīt, kur nauda pazūd.
Apkure, ventilācija un apgaismojums
Ēkas infrastruktūra – apkure, ventilācija, apgaismojums – ir joma, kur izmaiņas bieži ir salīdzinoši vienkāršas un lēti ieviešamas: termostatu regulēšana, LED apgaismojuma uzstādīšana, logu un durvju hermētiskuma pārbaude. Tieši šeit parasti ir loģiski sākt, jo šīs izmaiņas neprasa lielus ieguldījumus, bet efekts ir jutams uzreiz.
Kad atmaksājas nomainīt vecās iekārtas pret efektīvākām?
Lēmums nomainīt iekārtu pirms tās dzīves cikla beigām ir viens no sarežģītākajiem lēmumiem uzņēmuma vadītājam. Jaunā iekārta maksā naudu uzreiz, bet ietaupījums parādās pamazām, mēnesi pēc mēneša. Tāpēc vērtīgi ir rēķināt atmaksāšanās laiku – cik mēnešu vai gadu ietaupītā enerģija sedz iekārtas cenu – nevis paļauties uz pārdevēja solījumu, ka „tas noteikti atmaksāsies”.
Šādu lēmumu pieņemšanā palīdz dati, ne jausma. Ja uzņēmums spēj izmērīt patēriņu pirms un pēc izmaiņām, lēmums kļūst pierādāms, nevis minējums. Līdzīgs princips – lēmumu balstīt datos, nevis sajūtā – ir aprakstīts arī rakstā par to, kā ar AI rīku palīdzību septiņos soļos var izveidot pierādāmu uzlabojumu praksē. Enerģijas patēriņa monitorings seko tai pašai loģikai: mēra, salīdzina, tad lemj.
Vai alternatīvie energoresursi ir vērts apsvērt?
Saules paneļi, siltumsūkņi vai citi alternatīvi energoresursi var samazināt uzņēmuma atkarību no tīkla cenu svārstībām, taču tie nav universāls risinājums katram biznesam. Investīcijas apjoms, uzņēmuma patēriņa profils un pieejamais finansējums nosaka, vai šāds solis ir saprātīgs tieši šobrīd vai labāk atlikt uz vēlāku attīstības posmu.
Mazam vai vidējam uzņēmumam bieži trūkst brīvu līdzekļu lielam ieguldījumam uzreiz, un tas ir saprotami – ne katrs lēmums jāpieņem no savas kabatas. Par to, kāds finansējums šādiem soļiem mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem Latvijā ir pieejams, var lasīt rakstā par finansējuma pieejamību mikrouzņēmējiem.
Kā saprast, vai ieguldījums patiešām atmaksāsies?
Pirms jauna iekārta vai alternatīvs energoresurss tiek pasūtīts, vērts uzdot sev vienkāršu jautājumu: cik ilgā laikā ietaupījums atmaksā investīciju, un kas notiek, ja enerģijas cenas kritīsies vai kāpj tālāk? Reāls aprēķins ietver ne tikai iekārtas cenu, bet arī uzstādīšanas, apkopes un, iespējams, apmācības izmaksas.
Šāda piesardzīga, skaitļos balstīta pieeja nav birokrātija – tā ir tas, kas atšķir pārdomātu investīciju no impulsa pirkuma. Tas pats princips attiecas uz jebkuru digitālu vai tehnoloģisku ieguldījumu uzņēmumā: process var sākties mazos soļos, nevis ar dārgu, visaptverošu risinājumu uzreiz, kā aprakstīts rakstā par to, kā digitalizācija nesākas ar dārgu programmatūru.
Uzņēmumi, kas enerģijas izmaksas ignorē kā „nenozīmīgu” izdevumu pozīciju, riskē nonākt pie tā paša scenārija, kas aprakstīts rakstā par izaugsmes riskiem mikrouzņēmumiem – maza, nepamanīta izmaksu nolaidība laika gaitā pārvēršas būtiskā konkurētspējas zudumā.
Kāda ir lielākā atziņa uzņēmējam?
Energoefektivitāte nav vienreizējs projekts, ko var „izdarīt un aizmirst” – tā ir pastāvīga vadības prakse, tāpat kā grāmatvedība vai klientu apkalpošana. Uzņēmums, kurš regulāri seko līdzi savam enerģijas patēriņam, laika gaitā uzkrāj priekšrocību, kuru konkurenti, kas šo tēmu ignorē, nespēj viegli panākt.
Lielākā atziņa ir vienkārša: sākt nav jāgaida liels budžets vai perfekts brīdis. Pietiek ar pirmo soli – izmērīt, kur enerģija patiešām tiek tērēta, un no tā lēmumus balstīt skaitļos, ne pieņēmumos.
Energoefektivitāte nav vienreizējs projekts, ko var „izdarīt un aizmirst” – tā ir pastāvīga vadības prakse, tāpat kā grāmatvedība vai klientu apkalpošana.
Lielākā atziņa ir vienkārša: sākt nav jāgaida liels budžets vai perfekts brīdis.

Avoti
- Kur Tavs uzņēmums (pār)tērē enerģiju? — ALTUM — ALTUM podcāsta epizode par enerģijas zudumiem un energoefektivitātes investīcijām uzņēmumos
Innohub TV
Skaties šo saturu arī Innohub TV
Izvēlējāmies tev klipus no Innohub TV, kas turpina to pašu tēmu.
Energoefektivitāte, kas biznesam atmaksājas!ALTUM
Nav epizožu.