Investīciju portfelis: pamati katram uzņēmējam

Swedbank eksperti pārrunā, kā uzņēmējs var pārdomāti veidot un sadalīt savus ieguldījumus dažādos finanšu instrumentos.

Investīciju portfelis bieži izklausās pēc kaut kā sarežģīta, kas pieder lielām finanšu iestādēm, nevis parastam uzņēmuma īpašniekam. Patiesībā gandrīz katrs, kam ir brīvi līdzekļi un vēlme tos ilgtermiņā audzēt, saskaras ar vienām un tām pašām dilemmām — cik daudz riska uzņemties, kā sadalīt naudu starp dažādiem aktīviem un kā rīkoties, kad tirgus kāpj vai krītas. Par šiem pamatjautājumiem nesen diskutēja Swedbank Finanšu institūciju un kapitāla tirgus jomas vadītājs Andris Lāriņš un Investīciju atbalsta daļas jomas vadītājs Kristaps Kopštāls sarunā, kas radusies saistībā ar Swedbank rīkoto investīciju spēli, taču tās pamatatziņas ir noderīgas ikvienam, kas tikai sāk nodarboties ar ieguldīšanu.

Kāpēc vispār veidot investīciju portfeli, nevis tikai turēt noguldījumu?

Pirmais jautājums ir vispamatīgākais: kāpēc vispār nodarboties ar ieguldīšanu, nevis vienkārši turēt uzkrājumus norēķinu kontā vai termiņnoguldījumā? Atbilde saistīta ar to, ka nauda, kas neko nedara, laika gaitā zaudē pirktspēju. Tas ir kļuvis īpaši jaušams pēdējos gados, kad globālā inflācija ir bijusi nozīmīgs risks arī Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām — uzkrājumi ar minimāliem procentiem reālā izteiksmē lēnām sarūk. Ieguldījumi dažādos aktīvos ir viens no veidiem, kā šo risku mazināt ilgtermiņā, tomēr jāatceras, ka paši ieguldījumi nekad nav bez riska un to vērtība var svārstīties abos virzienos.

Kāpēc vairāki līdzīgi ieguldījumi nav patiesa dažādošana?

Viena no sarunā skartajām tēmām ir maldīgā drošības sajūta — kad investors nopērk vairākus dažādus vērtspapīrus, bet tie faktiski pieder vienai un tai pašai nozarei vai reģionam. Piemēram, ja portfelī ir piecu dažādu tehnoloģiju uzņēmumu akcijas, tas izskatās pēc dažādošanas, bet riska ziņā tās var kustēties ļoti līdzīgi, jo ietekmējas no tiem pašiem tirgus faktoriem. Patiesa dažādošana nozīmē, ka portfelī ir aktīvi, kas reaģē atšķirīgi uz vieniem un tiem pašiem notikumiem — dažādas nozares, ģeogrāfiskie reģioni un aktīvu klases, nevis tikai dažāda nosaukuma vērtspapīri.

Kā sadalīt risku, ja laika un zināšanu nav daudz?

Uzņēmuma īpašniekam reti ir laiks ikdienā sekot līdzi katram atsevišķam vērtspapīram. Praktiskais risinājums, uz ko saruna vairākkārt atgriežas, ir platāki ieguldījumu fondi un indeksu risinājumi, kas pašos sevī jau nes iekšēju dažādošanu — viena vienība aptver desmitus vai simtus dažādu uzņēmumu. Tas nenozīmē, ka individuālas akcijas ir aizliegtas, taču tām ir jāpiešķir sava, apzināta vieta portfelī, nevis tā, lai tās nejauši kļūst par galveno riska avotu.

Ko pārdomāt, pirms pērc individuālas akcijas?

Ja uzņēmējs tomēr vēlas ieguldīt konkrētos uzņēmumos, saruna uzsver vairākus pamatjautājumus: cik labi investors pats pārzina uzņēmuma biznesa modeli un nozari, cik liela daļa no kopējā portfeļa nonāk vienā pozīcijā un cik gatavs ir investors pieņemt, ka atsevišķas akcijas vērtība var kristies ievērojami vairāk nekā plašāks tirgus. Individuālās akcijas prasa vairāk laika izpētei un lielāku pacietību svārstību periodos — tās nav risinājums investoram, kurš vēlas vienkārši “iestādīt un aizmirst”.

Ko nozīmē patiesi labi diversificēts portfelis?

Labi veidots investīciju portfelis nav vienas dienas darbs, bet pastāvīgas uzmanības rezultāts. Dažādošana nozīmē nevis maksimāli daudz dažādu vērtspapīru vienā kontā, bet apzinātu sadalījumu starp aktīvu klasēm (akcijas, obligācijas, nekustamais īpašums, nauda), ģeogrāfiskiem reģioniem un nozarēm — tā, lai viena tirgus vai nozares krīze neiespaidotu visu portfeli vienlaicīgi. Svarīga ir arī proporcija starp riskantākiem un stabilākiem aktīviem, kas atbilst konkrētā investora laika horizontam un spējai paciest svārstības.

Kā izvēlēties finanšu instrumentus, kas atbilst tieši savai situācijai?

Uzņēmējam, kura nauda vienlaikus strādā gan biznesā, gan privātajos ieguldījumos, instrumentu izvēle nav tikai par atdevi — tā ir par to, cik lielu daļu brīvo līdzekļu var atļauties “iesaldēt” ilgākā termiņā. Tas ir īpaši būtisks jautājums laikā, kad daudziem Latvijas maziem uzņēmumiem vienlaikus mainās pati tirgus vide — gan no ES daudzgadu budžeta izrietošo iespēju, gan jaunu tirgu avošanās mikrouzņēmējiem dēļ. Ja liela daļa kapitāla jau ir iesaistīta biznesa attīstībā, personīgajam investīciju portfelim var būt jēga izvēlēties konservatīvāku, likvīdāku sadalījumu, lai nepieciešamības gadījumā naudu varētu ātri atbrīvot.

Ko darīt, ja viena ieguldījuma vērtība pēkšņi krītas vai kāpj?

Saruna pievērsās arī situācijai, kas satrauc daudzus privātos investorus — kad viens ieguldījums portfelī strauji pieaugis vai samazinājies vērtībā salīdzinot ar citiem. Abos gadījumos atbilde ir līdzīga: regulāri jāpārskata, vai sākotnējā proporcija starp aktīviem joprojām atbilst plānotajai, un, ja nepieciešams, portfeli jālīdzsvaro no jauna (rebalansēšana), lai viena pozīcija nekļūtu par nesamērīgi lielu daļu no kopējā riska. Emocionāla reakcija — pārdot panikā kritumā vai iepludināt vairāk naudas jau sakāpušajā aktīvā — ir tieši tas, no kā sarunā aicina izvairīties.

Ko uzņēmējam paņemt līdzi no šīs sarunas?

Noslēgumā sarunā izskan arī Andra Lāriņa konkrētais padoms investīciju spēles dalībniekiem, ko var noskatīties pilnajā video sarunā par investīciju portfeļa veidošanu. Lasītājam, kurš meklē praktisku pavedienu savam biznesam, galvenās atziņas ir vienkāršas: dažādošana nozīmē patiesi atšķirīgus aktīvus, ne tikai dažādus nosaukumus; individuālās akcijas prasa laiku un apzinātu vietu portfelī; un portfeļa līdzsvars jāpārskata regulāri, nevis tikai tad, kad tirgus jau ir satraucis. Uzņēmējam, kura galvenais kapitāls bieži ir ieguldīts pašā biznesā, šī pārdomātā pieeja privātajiem ieguldījumiem var būt tikpat svarīga kā ikdienas lēmumi par uzņēmuma attīstību.

Šis raksts ir vispārīga informācija, ne ieguldījumu konsultācija vai ieteikums veikt konkrētus darījumus ar finanšu instrumentiem. Pirms ieguldījumu lēmumiem ieteicams izvērtēt savu finanšu situāciju, zināšanas un riska profilu.

Patiesa dažādošana nozīmē, ka portfelī ir aktīvi, kas reaģē atšķirīgi uz vieniem un tiem pašiem notikumiem — dažādas nozares, ģeogrāfiskie reģioni un aktīvu klases, nevis tikai dažāda nosaukuma vērtspapīri.

Emocionāla reakcija — pārdot panikā kritumā vai iepludināt vairāk naudas jau sakāpušajā aktīvā — ir tieši tas, no kā sarunā aicina izvairīties.

▶

Avoti

• Kā veidot savu investīciju portfeli? – Swedbank Latvia — Sarunā piedalās Swedbank Finanšu institūciju un kapitāla tirgus jomas vadītājs Andris Lāriņš un Investīciju atbalsta daļas jomas vadītājs Kristaps Kopštāls.