Nodokļi par dāvanām un papildu ienākumiem internetā

Ko par naudu jāzina, pirms sāc savu lietu vai regulāri pārdod internetā

Nodokļi par dāvanām, balvām sociālo tīklu konkursos un bērnu vasarā nopelnīto naudu — šie jautājumi katru vasaru atkārtojas tiem, kas tikko sākuši savu mazo biznesu vai regulāri kaut ko pārdod internetā. Raidījumā “Kur paliek mana nauda?”, ko veido Delfi Brand Studio sadarbībā ar Latvijas Bankas “Naudas skolu”, par to sarunājās fitnesa trenere un pavārgrāmatas “Garšīgs nav sarežģīts” autore Elizabete Valujeva un sertificēta grāmatvede, SIA “Apzināts grāmatvedis” valdes locekle Līga Alberliņa.

Vasara, jauns bizness un vecie jautājumi par naudu

Vasara ir laiks, kad daudzi beidzot izlemj sākt ilgi lolotu ieceri — vai tā būtu neliela rokdarbu darbnīca, konsultāciju pakalpojums vai regulāra preču pārdošana internetā. Taču tiklīdz nauda sāk ienākt no vairāk nekā viena avota, rodas jautājums, kurš ienākums jāuzrāda Valsts ieņēmumu dienestam un kurš nav. Raidījumā uzsvērts, ka šis jautājums skar ne tikai jaunos uzņēmējus, bet ikvienu, kurš saņem dāvanu, laimē balvu sociālajos tīklos vai ļauj bērnam vasarā pelnīt pirmo naudu. Nereti tieši šie, šķietami nenozīmīgie, gadījumi vēlāk rada vislielāko neskaidrību, jo tiem nav tik viennozīmīgu atbilžu kā algas nodokļiem.

Nodokļi par dāvanām: kad ienākums jādeklarē

Nodokļi par dāvanām nav tēma, par kuru lielākā daļa cilvēku aizdomājas ikdienā — dāvana šķiet pašsaprotami brīva no jebkādām saistībām. Tomēr grāmatvede Līga Alberliņa raidījumā skaidro, ka izšķirošais ir dāvanas izcelsme un raksturs, nevis tas, vai saņēmējs to pats sauc par “dāvanu”. Dāvana no ģimenes locekļa vai tuva drauga ikdienas situācijā parasti neveido nodokļu saistības, taču, ja par “dāvanu” tiek saukts maksājums par sniegtu pakalpojumu vai regulāru sadarbību, nodokļu administrācija to var vērtēt pavisam citādi.

Dāvanas no tuviniekiem

Ģimenes lokā saņemtas dāvanas — dzimšanas dienā, kāzās vai citā svētku reizē — ir situācija, kurā lielākajai daļai cilvēku nav jāraizējas. Problēmas sākas tad, kad “dāvanas” sāk kalpot kā veids, kā regulāri pārvietot naudu starp personām, kurām faktiski ir biznesa attiecības vai sadarbība.

Balvas sociālo tīklu konkursos

Cita situācija ir balvas, ko iegūst sociālo tīklu konkursos — raidījumā tās minētas kā atsevišķs un bieži nenovērtēts gadījums. Balva no zīmola rīkota konkursa pēc būtības ir ienākums, nevis dāvana klasiskajā izpratnē, tāpēc tai var būt pavisam citi nosacījumi nekā dāvanai no drauga vai radinieka. Tas ir īpaši aktuāli satura veidotājiem un maziem uzņēmumiem, kas paši organizē vai piedalās šādās aktivitātēs mārketinga nolūkos — jo tieši viņi bieži ir gan konkursa rīkotāji, gan dalībnieki vienlaikus.

Bērnu darbs vasarā — kas jāzina vecākiem

Vasaras brīvlaikā daudzi pusaudži pirmo reizi nopelna savu naudu — palīdzot ģimenes uzņēmumā, strādājot nedēļas nogales darbu vai piedāvājot kādu pakalpojumu kaimiņos. Raidījumā uzsvērts, ka bērnu vai pusaudžu darbs vasarā nav izņēmums no vispārējiem nodokļu principiem — arī šeit ir svarīgi saprast, kā šis ienākums tiek noformēts un kam ir pienākums par to parūpēties. Vecākiem, kuri paši vada mazu uzņēmumu vai domā par tā sākšanu, šī ir laba iespēja uzreiz iemācīt bērnam, kā finanšu disciplīna izskatās praksē, nevis tikai teorijā — un reizē pašiem pārliecināties, ka ģimenes finanšu lietas ir sakārtotas.

Kad andelēšanās internetā kļūst par saimniecisko darbību

Trešā un, iespējams, visplašāk aktuālā tēma ir regulāra pirkšana un pārdošana internetā — tā sauktā “andelēšanās”. Ikviens, kurš kādreiz pārdevis nevajadzīgu mantu kādā sludinājumu portālā, zina, ka tas vēl neveido biznesu. Taču raidījumā skaidrots, ka robeža starp retu, gadījuma rakstura pārdošanu un regulāru saimniecisko darbību ir plānāka, nekā šķiet — un tieši regularitāte, nevis atsevišķā darījuma summa, parasti ir tas, kas piesaista uzmanību.

Tiem, kas tieši šovasar nolēmuši pārvērst hobiju vai neregulāru pārdošanu par īstu ienākumu avotu, vērts jau no paša sākuma domāt par pamatiem — ne tikai par grāmatvedību, bet arī par to, kā vispār piesaistīt pirmos klientus. Par to, kā to izdarīt bez liela reklāmas budžeta, rakstīts rakstā klientu piesaiste bez reklāmas. Savukārt tiem, kas apsver, vai hobiju vispār vērts vērst par uzņēmumu, noderīgs ir pārskats par to, kā mūsdienās viena cilvēka uzņēmums ar mākslīgo intelektu var paveikt lielu daļu administratīvā darba, tostarp finanšu uzskaites pirmos soļus.

Ja regulārā pārdošana jau sākusi atgādināt saimniecisko darbību, nākamais solis parasti ir sakārtot pamatus — reģistrāciju, uzskaiti un rīkus, kas to atvieglo. Tiem, kas šo ceļu sāk pavisam no nulles, noderīga lasāmviela ir raksts par to, kā mākslīgais intelekts iesācējiem var palīdzēt sperot pirmos soļus, neprasot gadiem uzkrātu pieredzi. Pilnā sarunā, kas pieejama raidījumā “Kur paliek mana nauda?”, abas viesones dalās arī ar praktiskiem piemēriem no savas pieredzes — gan kā uzņēmējas, gan kā grāmatvedes.

Ko no šī var mācīties, uzsākot savu lietu

Kopīgais pavediens visās trijās situācijās — dāvanās, balvās un regulārā pārdošanā — ir viens: izšķirīgais nav tas, kā ienākumu nosauc, bet gan tā faktiskā daba un regularitāte. Ienākums kļūst par reālu nodokļu jautājumu tieši tad, kad tas sāk atkārtoties vai veidot pastāvīgu modeli, nevis paliek vienreizējs gadījums. Tam, kurš tieši šovasar nolēmis sākt savu lietu — vai tā būtu preču pārdošana, pakalpojums vai hobijs, kas pārauga ienākumu avotā — vērts jau no pirmās dienas skaidri nošķirt personīgo naudu no biznesa naudas un pajautāt padomu grāmatvedim, pirms jautājumi uzkrājas rudenī.

Izšķirīgais nav tas, kā ienākumu nosauc, bet gan tā faktiskā daba un regularitāte.

Robeža starp retu, gadījuma rakstura pārdošanu un regulāru saimniecisko darbību ir plānāka, nekā šķiet.

▶

Avoti

• Kur paliek mana nauda? Vai par dāvanām un andelēšanos internetā jāmaksā nodokļi? — LatvijasBanka raidījums, veidots sadarbībā ar Delfi Brand Studio un Latvijas Bankas "Naudas skolu"