OMX Helsinki — S&P 500 — DAX — NASDAQ 100 — STOXX 600 — EUR/USD — EUR/SEK — BTC/USD — ETH/USD — Euribor 3M — Euribor 12M —
Latvijas Radio - podkāsti

Latvijas Radio - podkāsti

Sabiedrība un politika 2,230 abonenti

Ko Eiropas pilsoņi sagaida no Eiropas Savienības politikas attiecībā uz Ukrainu?

19.02.2026
Publicēts: 19.02.2026 Kategorija: Sabiedrība un politika

Epizodes informācija

Epizodes apraksts

Eiropas pilsoņi sagaida, ka Eiropas Savienība turpinās sniegt palīdzību un atbalstu kara plosītajai Ukrainai. Taču atbalsts ir mērenāks, kad runa ir par militāro palīdzību. Ukraina karo vairāk nekā divus gadus, un Eiropas Savienība stingri stāv tās pusē. Ieilguša konflikta iespējamība, tā izmaksas un ietekme uz ekonomiku, kā arī izaicinājumi, ko tas rada bloka aizsardzības politikai, ir galvenie nenoteiktības punkti Eiropas Savienībai un Eiropas pilsoņiem kopumā. Ko Eiropas pilsoņi sagaida no Eiropas Savienības politikas attiecībā uz Ukrainu? Vai viņi vēlas, lai Eiropas Savienība turpina finansēt un apbruņot Ukrainu? Un kā ir ar Ukrainas izredzēm pievienoties Eiropas Savienībai? Šie ir daži no jautājumiem, ko uzdodam šajā „Euranet Plus” podkāsta „Ko Eiropa var sniegt” epizodē. Saskaņā ar 2023.gada decembra Eirobarometra aptauju lielākā daļa pilsoņu bloka 27 dalībvalstīs ir apmierināti ar Eiropas Savienības reakciju uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, īpaši attiecībā uz humanitāro atbalstu un palīdzību bēgļiem, kam piekrīt vairāk nekā astoņi no desmit respondentiem. Vairāk nekā 70 procenti Eiropas iedzīvotāju atbalsta finansiālās palīdzības sniegšanu Ukrainai un ekonomisko sankciju noteikšanu Krievijas iestādēm un struktūrām. Februārī Eiropas līderi panāca 50 miljardu eiro vērtu finanšu vienošanos, tādējādi Eiropas Savienības un tās dalībvalstu sniegtā palīdzība Ukrainai kopš iebrukuma sākuma sasniegusi vairāk nekā 138 miljardus eiro. Šis skaitlis ietver aptuveni 17 miljardus eiro bēgļiem Eiropas Savienībā. Tas ietver arī 28 miljardus eiro vērtas militārā aprīkojuma un ekipējuma piegādes. Te sabiedrības atbalstā gan ir redzama lielāka plaisa. Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta direktore Margarita Šešelgīte uzskata, ka militārā palīdzība ir vitāli svarīga. Tikmēr 18 gadus vecais itālis Matia atbalsta militāro palīdzību tikai tad, ja tas nozīmē valsts aizsardzības spēju stiprināšanu. Savukārt Vācijas pilsēts Bīlefeldes iedzīvotāja Vera uzskatā, ka Eiropas Savienība jau ir pietiekami palīdzējusi Ukrainai un vēl lielāka iejaukšanās var radīt vairāk problēmu pašai Eiropas Savienībai. Tikmēr kāda vecāka gadagājuma čehu kundze ir vēl kategoriskāka. Viņa uzskata, ka jāsamazina finansējuma apjoms, kas tiek nosūtīts uz ārzemēm - uz Ukrainu un citām valstīm. Protams, neskatoties uz atsevišķu pilsoņu uzskatiem, lielākā daļa Eiropas Savienības valdības turpina atbalstīt Ukrainu. Tomēr…

Atvērt MI asistenta tērzēšanu. Tērzēšana tiek ielādēta tikai tad, kad to atverat.