Mākslīgais intelekts: ko iesākt ar ietaupīto laiku?

Latvijas uzņēmumā ietaupītās stundas var kļūt par iespēju pārbaudīt jaunu pakalpojumu, ja komandai ir skaidrs mērķis un atbildība.

Mākslīgais intelekts var palīdzēt ātrāk sagatavot piedāvājumu, taču no tā vien pasūtījumu nekļūst vairāk. Iedomāsimies nelielu Latvijas uzņēmumu: atbildes klientiem top raitāk, bet pārdošanas vadītāja joprojām vakarus pavada, gaidot saskaņojumus. Ietaupītās minūtes pazūd tajā pašā darba kārtībā, kas uzņēmumu bremzēja jau iepriekš.

Tāpēc ar jautājumu par ietaupītajām stundām nepietiek. Uzņēmuma vadītājam jāizlemj, kādu līdz šim atliktu darbu komanda tagad paveiks: pārbaudīs jaunu pakalpojumu, aprunāsies ar potenciālajiem klientiem vai novērsīs iemeslu, kura dēļ pircēji aiziet. Bez šīs izvēles ātrāk radītu dokumentu vienkārši kļūs vairāk.

Cisco prezidents un produktu attīstības vadītājs Džītu Patels sarunā ar Y Combinator uzsver mākslīgā intelekta lomu jaunu ideju īstenošanā un paredz, ka viņam būs vajadzīgs vairāk inženieru. Tā ir viņa prognoze, kas pati par sevi neko negarantē Latvijas darba tirgum. Tomēr mazāka uzņēmuma vadītājam tā piedāvā vērtīgu jautājumu: ko mēs varētu paveikt, ja komandai beidzot pietiktu laika?

Atbrīvotajam laikam vajag saimnieku

Ietaupīts laiks kļūst vērtīgs tad, kad tam ir nākamais uzdevums. Ja darbinieks ātrāk sagatavo piedāvājumu, atlikušo laiku var ieplānot sarunai ar klientu par neskaidrajām vajadzībām. Taču tam jābūt apzinātam vadības lēmumam, citādi brīvo vietu kalendārā aizņems kārtējā sapulce.

Nelielā komandā šo izvēli var noformulēt pavisam vienkārši: kurš uzņemsies izmēģinājumu, ko gribam noskaidrot un kad apskatīsim rezultātu? Piemēram, Latvijas pakalpojumu uzņēmums varētu pārbaudīt, vai esošie klienti būtu gatavi maksāt par regulāru apkopi atsevišķu izsaukumu vietā. Mākslīgais intelekts palīdzētu sagatavot piedāvājuma variantus, bet cilvēkam būtu jānoskaidro, vai šāds pakalpojums tiešām vajadzīgs.

Izmaksu samazināšana arī ir pamatots mērķis, īpaši tad, ja uzņēmumam trūkst apgrozāmo līdzekļu. Tomēr jāatšķir naudas ietaupījums no brīvas stundas darbinieka dienā. Ja izmaksas paliek iepriekšējās, finansiāls ieguvums vēl jānopelna ar papildu pasūtījumu, labāku pakalpojumu vai novērstu kļūdu.

Izmēģinājumu vērtē pēc klienta rīcības

Ātri uztaisīts pakalpojuma paraugs ļauj sākt sarunu, bet vēl nepierāda pieprasījumu. Latvijas jaunuzņēmumam, kas meklē pircējus Baltijā, noderīgāks pārbaudījums būtu konkrēts klienta nākamais solis: piekrišana izmēģinājumam, tikšanās ar lēmuma pieņēmēju vai pasūtījums. Katrs no šiem soļiem pasaka ko citu par interesi, tāpēc tos nevajadzētu skaitīt kā vienādus panākumus.

Te noder arī pieeja, kā atrast pirmos klientus bez budžeta: sākt ar sasniedzamu cilvēku un viņa problēmu. Ja automatizācija atbrīvo laiku, izmanto to, lai noskaidrotu, kā klients šobrīd tiek galā un kas viņu mudinātu mainīt ieradumus. Skaisti noformēta atbilde aptaujā ir vājāks signāls nekā gatavība iesaistīties izmēģinājumā.

Iepriekš vienojies arī par apstāšanās nosacījumu. Ja sarunas neatklāj pietiekami būtisku problēmu, nav jāturpina veidot risinājumu tikai tāpēc, ka tagad to izdarīt ir vieglāk. Arī atteikšanās no vājas idejas ir vērtīgs izmēģinājuma rezultāts.

Pie rīku izvēles atgriezies ar skaidru uzdevumu. Arī atvērtu MI modeļu izmantošanu uzņēmumā vērts vērtēt pēc kopējā darba apjoma: kam risinājums jāuztur, jāpārbauda un jāpielāgo? Zemākas piekļuves izmaksas vēl nepasaka, cik daudz darbinieku laika paliks klientam.

Komandai vajag iespēju godīgi mācīties

Darbiniekam, kurš līdz šim lepojies ar rūpīgi sagatavotu darbu, jauns rīks var radīt arī nedrošību. Vai tagad novērtēs viņa spriestspēju, vai tikai prasīs visu izdarīt ātrāk? Vadītājam šo jautājumu vērts izrunāt pirms rezultātu salīdzināšanas.

Ja gribi saprast, vai rīks palīdz, lūdz komandai parādīt arī neveiksmīgos mēģinājumus. Nepareizi saprasts klienta pieprasījums vai ticami izklausīga, bet kļūdaina atbilde atklāj, kur vēl vajadzīga cilvēka pārbaude. Darbinieka spēja kļūdu pamanīt ir daļa no kvalitatīva darba.

Mākslīgais intelekts neatceļ vajadzību saprast savu nozari. Pārdošanā joprojām jāatšķir pieklājīga interese no reālas vajadzības, bet klientu apkalpošanā jāzina, kuru solījumu uzņēmums spēj izpildīt. Tāpēc mācībām atvēlēto laiku būtu vērts izmantot arī kopīgai rezultātu izvērtēšanai, ne tikai jaunu komandu rakstīšanai rīka lodziņā.

Patstāvīgākam rīkam vajag skaidras robežas

Darba kārtība kļūst īpaši svarīga, ja uzņēmums izmanto MI aģentu — programmu, kas ar piešķirtajiem rīkiem var veikt darbības, piemēram, atjaunināt ierakstu klientu sistēmā. Patela izcelto uzticēšanās jautājumu MI aģentu izmantošanā (25:10) mazā uzņēmumā var risināt, sākot ar konkrētu vienošanos: ko programma drīkst darīt patstāvīgi?

Piedāvājuma melnraksta sagatavošana un tā nosūtīšana klientam rada atšķirīgas sekas. Sākumā aģentam var uzticēt sagatavošanu, bet cenu un piegādes solījumu apstiprināšanu atstāt atbildīgajam darbiniekam. Tieši šādu izvēļu dēļ MI aģentiem uzņēmumā vajadzīga darba kārtība, kurā norādītas piekļuves tiesības, pārbaudes un atbildība.

Izmēģinājumā skaiti arī laiku, ko komanda pavada, labojot rezultātu. Ja atbildes sagatavošana kļūst ātrāka, bet pārbaudīšana aizņem visu ietaupījumu, izaugsmes iecerei papildu laiks vēl nav radies. Šāds novērojums palīdz sašaurināt rīka uzdevumu vai mainīt procesu, pirms kļūda nonāk pie klienta.

Ko izmēģināt savā uzņēmumā?

Nākamajā darba nedēļā izvēlies vienu atkārtotu uzdevumu un vienu atliktu biznesa jautājumu. Noskaidro, cik darba uzdevums prasa pašlaik, un izmēģini rīku ar skaidri noteiktu pārbaudi. Ja laiks patiešām atbrīvojas, ieplāno to konkrētai sarunai vai piedāvājuma pārbaudei.

Pēc izmēģinājuma apskatiet gan patērēto laiku, gan klienta rīcību. Ja rezultāta nav, noskaidrojiet, vai traucēja rīks, darba organizācija vai pati ideja. Tā uzņēmums var pieņemt nākamo lēmumu ar labāku pamatojumu un saglabāt komandas drosmi mēģināt vēlreiz.

Cisco mērogs Latvijas uzņēmumam nav jāsasniedz, lai pārbaudītu Patela izcelto iespēju īstenot vairāk ideju. Svarīgāk ir atrast ieceri, kurai līdz šim nav pieticis uzmanības, un beidzot sastapt tās iespējamo pircēju.

Y Combinator saruna ar Džītu Patelu par Cisco un mākslīgo intelektu. Publicēta 2026. gada 8. oktobrī; angļu valodā.

Ietaupīts laiks kļūst vērtīgs tad, kad tam ir nākamais uzdevums.

Arī atteikšanās no vājas idejas ir vērtīgs izmēģinājuma rezultāts.

▶

Skatiet oriģinālo epizodi YouTube: Y Combinator.

Avoti

• Y Combinator: Džītu Patels par Cisco vadīšanu ar jaunuzņēmuma pieeju — Publicēts 2026. gada 8. oktobrī. Izmantots kanāla sniegtais apraksts un nodaļu laika atzīmes; pilns sarunas atšifrējums nebija pieejams. 25:10 — uzticēšanās MI aģentiem. Praktiskie uzņēmumu piemēri ir ilustratīvi.