Kritiskā domāšana: skolas metode, kas noder arī biznesā

Latvijas skolotāju lietotā lasīšanas metode INSERT māca pamatot lēmumus ar pierādījumiem, nevis pirmo iespaidu.

Kritiskā domāšana: kāpēc skolas lasīšanas metode pieder arī uzņēmēja rīkkastei?

Kritiskā domāšana reti izskatās iespaidīga no malas. Tā nav uguņošana prezentācijā, bet lēns, pacietīgs darbs ar tekstu — jautājums pēc jautājuma, līdz informācija pārstāj būt tikai burti lapā un pārvēršas lēmumā. Tieši par šādu darbu runā Oskars un Anda video sērijā “Metode desmitniekā”, kur otrajā epizodē viņi pievēršas lasīšanas un domāšanas stratēģijai ar nosaukumu INSERT.

Video pirmšķietami ir domāts skolotājiem — stratēģija radīta klasē, lai skolēni iemācītos lasīt uzmanīgāk. Taču ikviens, kas vada uzņēmumu, zina: ziņojumi no bankas, jauni nodokļu noteikumi vai konkurenta piedāvājums arī ir teksts, kuru var izlasīt pavirši vai pārdomāti. Starpība starp šiem diviem veidiem bieži nosaka, vai lēmums izrādās pareizs.

Kas ir INSERT metode?

INSERT ir pazīstama lasīšanas un piezīmju sistēma, kas Baltijas skolās izplatījusies kā daļa no kritiskās domāšanas pedagoģijas kopā ar citām aktīvās lasīšanas metodēm. Tās pamatideja ir vienkārša: lasot tekstu, lasītājs malā atzīmē, kā katra rindkopa saskan — vai nesaskan — ar to, ko viņš jau zinājis.

• Zīme, kas apstiprina iepriekš zināto.
• Zīme, kas rāda pretrunu ar līdzšinējo pieņēmumu.
• Zīme jaunai, iepriekš nezinātai informācijai.
• Jautājuma zīme vietām, kur nepieciešams precizējums vai papildu izpēte.

Šāda sistēma piespiež lasītāju apturēties. Nevar vienkārši “paskriet pāri” tekstam — katra rindkopa prasa mikrolēmumu: zinu, nezinu, nesaskan, jāpārbauda. Tieši šo mehānismu Oskars un Anda izskaidro video sarunā par INSERT metodi, rādot, kā to var pielietot praktiski.

Kāpēc tas ir svarīgi tieši uzņēmējam?

Mazam uzņēmumam reti ir juridiskais vai finanšu departaments, kas izsijā informāciju pirms tā nonāk vadītāja galdā. Lēmumus par cenām, piegādātājiem vai jaunu tirgu bieži pieņem viena vai divas personas, balstoties uz to, ko paši izlasījušas. Ja lasīšana ir pavirša, kļūdas cena nav akadēmiska atzīme — tā ir reāla nauda.

Kritiskā domāšana šajā kontekstā nozīmē tieši to pašu, ko māca INSERT metode: nepieņemt tekstu tādu, kāds tas izlikts, bet salīdzināt to ar savām zināšanām un pieredzi. Tas pats princips attiecas, lasot gan konkurenta cenu lapu, gan ziņas par kapitāla tirgu un centrālo banku lēmumiem — pirmais iespaids bieži ir tikai virspuse.

No atlikšanas uz lēmumu

Viens no INSERT metodes ieguvumiem ir tas, ka tā saīsina ceļu no “izlasīju” uz “sapratu, ko ar to darīt”. Tieši šāda pāreja daudziem uzņēmumiem pietrūkst — informācija tiek sakrauta, bet lēmums tiek atlikts uz nenoteiktu laiku. Kā rakstīts rakstā par energoefektivitātes lēmumiem, kas prasa rīcību, ne gaidīšanu, atlikšana pati par sevi ir lēmums — tikai parasti sliktākais no visiem.

Kā kritiskā domāšana palīdz tikt skaidrībā ar sarežģītām tēmām?

Daudzas tēmas, par kurām uzņēmējam jāpieņem lēmums, nav vienkāršas. Digitālais eiro, nodokļu izmaiņas vai jauni eksporta noteikumi reti ietilpst vienā teikumā. Šeit INSERT pieeja — malu piezīmes, jautājumi, salīdzinājums ar zināmo — kļūst par praktisku filtru, kas palīdz atšķirt būtisko no trokšņa. Tas pats attiecas, piemēram, lasot par digitālo eiro un tā nozīmi Latvijas mikrouzņēmumiem — tēma, kurā virspusēja lasīšana viegli noved pie nepamatotiem secinājumiem.

Tas pats princips darbojas arī regulējuma jautājumos. Kad likumdošana mainās, kā aprakstīts rakstā par 15. Saeimas apņemšanos mazāk likumu, vairāk brīvības uzņēmējiem, tieši uzmanīga, kritiska lasīšana parāda, kuras izmaiņas uzņēmumam patiešām ir svarīgas un kuras ir tikai politiska retorika.

Kā šo metodi ieviest uzņēmuma ikdienā?

INSERT metodi nav jāpārnes uzņēmumā tieši tādā formā, kādā to lieto klasē — svarīgs ir princips, nevis konkrētie simboli. Praksē tas var izskatīties pavisam vienkārši:

1. Lasot svarīgu dokumentu (līgumu, piedāvājumu, ziņojumu), pirmajā reizē tikai iezīmē vietas, kas apstiprina to, ko jau zināji, un vietas, kas tam ir pretrunā.
2. Otrajā lasījumā atzīmē, kas ir patiesi jauna informācija — tā, kas maina ainu, nevis to tikai papildina.
3. Katru neskaidro vietu pārvērš konkrētā jautājumā kolēģim, piegādātājam vai juristam, nevis atstāj to kā vispārēju neziņu.
4. Lēmumu pieņem tikai pēc šīs pārbaudes — ne agrāk, lai arī steiga šķistu liela.

Šāda disciplīna ir īpaši vērtīga, kad lēmums skar jaunu tirgu vai eksportu, kur informācijas trūkums vai pārprotams dokuments var maksāt dārgi. Tas sasaucas ar atziņu, ka eksporta vērtība sākas tieši pie mazā uzņēmēja — pie viņa spējas pareizi izlasīt līgumu, muitas noteikumu vai partnera piedāvājumu, pirms tas pārvēršas reālā darbībā.

Ko no šīs metodes var mācīties ikviens uzņēmējs?

Nav nepieciešams būt skolotājam, lai pārņemtu INSERT metodes loģiku. Pietiek ar vienkāršu ieradumu: lasot svarīgu dokumentu, uzdot sev četrus jautājumus — ko es jau zināju, kas ir pretrunā, kas ir jauns un kas joprojām nav skaidrs. Kritiskā domāšana sākas tieši tur, kur lasītājs pārstāj pasīvi pieņemt tekstu un sāk to apšaubīt.

Lielākais ieguvums nav ātrums, bet precizitāte. Uzņēmums, kura vadītājs lasa uzmanīgi, pieņem mazāk impulsīvu lēmumu un retāk atkārto vienu un to pašu kļūdu. Tas ir maza, bet reāla priekšrocība konkurencē, kur daudzi vienkārši skrien tālāk, nelasot līdz galam.

Kritiskā domāšana sākas tieši tur, kur lasītājs pārstāj pasīvi pieņemt tekstu un sāk to apšaubīt.

Kā rakstīts rakstā par energoefektivitātes lēmumiem, kas prasa rīcību, ne gaidīšanu, atlikšana pati par sevi ir lēmums — tikai parasti sliktākais no visiem.

▶

Avoti

• Metode desmitniekā #2: INSERT (Start it) — Oskars un Anda pārrunā kritiskās domāšanas un lasīšanas stratēģiju INSERT.