15. Saeimai: mazāk likumu, vairāk brīvības uzņēmējiem

Jaunā Saeima nedrīkst panākumu mērīt ar pieņemto likumu skaitu, bet ar to, cik daudz laika un naudas tā atbrīvo mazajiem uzņēmējiem.

15. Saeima šodien pulcējas uz savu pirmo sēdi, un gandrīz vienlaikus izskan atskaite: iepriekšējā sasaukumā četros gados pieņemti vairāk nekā tūkstoti likumu, bet sabiedrības vērtējums par parlamenta darbu tomēr bijis kritisks. Man šis pretstats liek domāt par kaut ko ļoti konkrētu — par to, kā likumu skaits patiesībā izskatās no mazas kafejnīcas, frizētavas vai IT pakalpojumu biroja loga. Manuprāt, 15. Saeima nedrīkst sev par panākumu rādītāju izvirzīt to, cik daudz jaunu normatīvo aktu tā spēj izstumt caur lasījumiem. Patiesais mērs ir pretējs: cik daudz birokrātiskā sloga tā spēj noņemt no uzņēmēja pleciem, nevis uzkraut virsū.

Katram jaunam likumam ir cena, un to retais sauc vārdā. Lielam uzņēmumam ir juristi, grāmatveži un personāla nodaļa, kas jauno regulējumu pārtulko instrukcijās līdz nākamajai darba dienai. Mikrouzņēmējam šāda greznība nav pieejama — viņš pats vakaros, pēc tam, kad veikals jau slēgts vai pēdējais klients apkalpots, mēģina saprast, kas tieši mainījies un kurš formulārs tagad jāiesniedz citādi. Šis slogs nav redzams statistikā par pieņemto likumu skaitu, taču tas ir ļoti reāls stundu un nervu izdevums, kas tiek atrauts no laika, kuru varētu pavadīt, pilnveidojot produktu vai apkalpojot klientu.

Labs piemērs ir pensiju otrā līmeņa uzkrājumu kārtība, kas mikrouzņēmējam bieži ir pienākums, nevis dāvana — pati par sevi saprātīga ideja, bet tās praktiskā izpilde prasa laiku, kura ikdienas darbā parasti nav. Tas nav arguments pret uzkrājumiem kā tādiem; tas ir arguments par to, ka katra jauna prasība jāievieš tā, lai mazais uzņēmums spētu to izpildīt bez juridiskā biroja palīdzības.

Protams, daļu atbildības nevar nolikt tikai uz likumdevēja pleciem. Paša uzņēmuma finanšu kontrole ir pienākums, nevis privilēģija, un neviens likums to neatcels. Taču tieši tāpēc valstij būtu jāatvieglo tas, ko tā var atvieglot — vienota digitāla atskaišu sistēma, skaidri termiņi, kas nemainās katru gadu, un noteikumi, kas paliek spēkā ilgāk par vienu vēlēšanu ciklu. Prognozējamība mazam uzņēmumam ir tikpat svarīga kā nodokļu likme — varbūt pat svarīgāka.

Šeit es gribētu redzēt arī plašāku ambīciju. Latvijas uzņēmējam, kas grib pārdot preces vai pakalpojumus Lietuvā vai Igaunijā, nebūtu jāsaduras ar trim pilnīgi atšķirīgām uzskaites un atskaišu sistēmām. Eiropas Savienības iekšējā tirgus padziļināšana un lieko formalitāšu noņemšana nav abstrakta Briseles tēma — tā ir pilnīgi konkrēts jautājums par to, cik ilgi mikrouzņēmējs pavada, pildot papīrus, nevis attīstot biznesu. Jauns parlamenta sasaukums, kas šo virzienu virza aktīvi, dara vairāk labā uzņēmējdarbības videi nekā desmit jauni vietējie likumi.

Līdz tam uzņēmēji nav sēdējuši rokas klēpī sakrustojuši. Daudzi jau tagad automatizē to, ko valsts vēl nav paspējusi vienkāršot — sākot ar grāmatvedību un beidzot ar automatizētiem ienākumu risinājumiem, kas strādā arī naktī, kad pats uzņēmējs guļ. Tehnoloģija ir rīks, kas atsver daļu no birokrātijas sloga, bet tā nav atbrīvojums likumdevējam no pienākuma domāt par to, kā viņa lēmumi izskatās no viena cilvēka biznesa perspektīvas.

Tiem, kam interesē, kas konkrēti jaunais Saeimas sasaukums nozīmē uzņēmējiem, ir vērts sekot līdzi pirmajiem mēnešiem — tieši tad parasti noskaidrojas, vai runas par vienkāršošanu paliek runas, vai pārtop reālos lēmumos. Es ticu, ka mazie uzņēmumi šajā valstī uzvar ar ātrumu, nevis ar apjomu — un tieši to pašu principu es gaidītu no 15. Saeimas. Nevis tūkstotis jaunu lappušu gadā, bet dažas desmitas lēmumu, kas patiesi atbrīvo laiku un naudu tiem, kas ik dienu riskē ar savu kapitālu un savu laiku, lai Latvijā rastos jaunas darba vietas.

Tāpēc, skatoties uz šodienas pirmo sēdi, es nevērtēšu šo sasaukumu pēc tā, cik biezs būs likumu krājums pēc četriem gadiem. Es vērtēšu to pēc vienkāršas lietas — vai mazajam uzņēmējam būs vieglāk, nevis sarežģītāk, strādāt Latvijā 2030. gadā.

Patiesais mērs ir pretējs: cik daudz birokrātiskā sloga tā spēj noņemt no uzņēmēja pleciem, nevis uzkraut virsū.

Prognozējamība mazam uzņēmumam ir tikpat svarīga kā nodokļu likme — varbūt pat svarīgāka.