ASV maina kursu, un Eiropai savas 27 mazās aizsardzības industrijas jāapvieno vienā, kurā vieta ir arī mikrouzņēmējam un jaunuzņēmumam.
Daudzi izšķiroši izgudrojumi dzima kara laikā, un tieši tāpēc es šo rudeni Eiropai neuztveru tikai kā draudu, bet gan kā iespēju, kāda drīz neatkārtosies. ASV ir mainījušas kursu. Prezidents Tramps piešķīra izņēmumu no sankcijām pret Krieviju tieši pirms to stāšanās spēkā, paziņoja par dīzeļdegvielas iepirkumiem no Krievijas un par „enerģētikas pamieru“, par kuru Kijiva uzzināja no ziņām, un atkal pieprasīja Zelenska nomaiņu. Eiropas Savienība 12. oktobrī atbildēja ar visu laiku plašāko sankciju sarakstu: gandrīz 1600 personas un struktūras, kas saistītas ar Krievijas militāro rūpniecību. Aizsardzības komisārs Andrjus Kubiļus ir teicis, ka ES un Ukrainai jāapsver sava miera stratēģija. ES ir bijusi vienīgā nopietnā Ukrainas finansētāja, un tagad Eiropai ir jāparāda, ko tā spēj.
Paskatīsimies, ko karš un aizsardzības finansējums ir paveikuši. Radars un elektroniskā karadarbība attīstījās Otrā pasaules kara laikā, tostarp Hārvarda Radio pētniecības laboratorijā. Pirmie datori, Colossus un ENIAC, tika būvēti kara vajadzībām. Reaktīvais dzinējs tajos pašos gados nobrieda līdz lidotspējai, un penicilīna masveida ražošana sākās tāpēc, ka to prasīja fronte. Vēlāk ASV aizsardzības finansējums radīja DARPA, tās ARPANET tīklu, interneta priekšteci, un GPS. Neapgalvoju, ka viss nozīmīgais dzimst karā. Apgalvoju ko citu: krīze, skaidrs pasūtījums un pietiekama nauda vienā paketē ir reti iedarbīgs izgudrojumu dzinējs. Arī Silīcija ieleja neradās tikai no garāžām un Kalifornijas saules. Tā radās, kad Stenfordas profesors Frederiks Termans savienoja universitāti, kara laika radaru pētniecību un aukstā kara aizsardzības pasūtījumus ar uzņēmumiem un topošiem jaunuzņēmumiem. Silīcija ieleja man ir līdzība par gala rezultātu, nevis mērķis pats par sevi. Mērķis ir, lai Eiropa iemācītos tāpat sasaistīt pētniecību, pasūtījumus un uzņēmumus.
Līdz šim Eiropa ir darījusi pretējo. Mums ir 27 atsevišķas iepirkumu sistēmas, kas katra savā veidā finansē savstarpēji dublējošus projektus. FCAS iznīcinātāju projekts ir cietis neveiksmi, un sadarbība tanku jomā ir buksējusi. Saprotu, kāpēc tā noticis: katra valdība vēlas nosargāt savas darbavietas un savu apgādes drošību, un tas pats par sevi ir pamatots mērķis. Rezultāts tomēr ir tāds, ka neviens nesaņem ne pietiekami garas ražošanas sērijas, ne pietiekami lielus pasūtījumus. Divdesmit septiņas mazas aizsardzības industrijas Silīcija ieleju neradīs, bet viena kopīga to spētu. Tā nav ideoloģija, bet inženiera aprēķins. Tā pati nauda, kopīgas prasības un kopīgs pasūtījumu portfelis dod vairāk spēju nekā tā pati nauda, sadalīta 27 daļās, kas cita ar citu nesader. Tieši to es domāju, runājot par stiprāku un vienotāku Eiropu: nevis vairāk regulējuma, bet mazāk dublēšanās un vairāk kopīgu pasūtījumu.
Sadrumstalotība nav tikai lielo ražotāju problēma. Mazam apakšuzņēmējam tā izpaužas tā, ka vienā valstī derīgs apstiprinājums ne vienmēr der kaimiņvalstī, un katrā jaunā valstī apstiprinājumi jāiegūst no paša sākuma. Kopīgas prasības un kopīgi pasūtījumi mazam uzņēmumam būtu lielāks atvieglojums nekā jebkura atbalsta programma.
Labā ziņa ir tā, ka virziens jau mainās. Vācija nodod Ukrainai desmit Patriot baterijas. Francija un Itālija līdz oktobra beigām piegādās Aster 30 raķetes un 2027. gadā SAMP/T sistēmas. Eiropas Patriot rūpnīcai jāsāk darboties tajā pašā gadā. ES un Ukraina vienojās paātrināt dronu ražošanu un veidot kopuzņēmumus, kuros Ukrainas kaujas lauka pieredze un Eiropas rūpnieciskā jauda tiek apvienotas vienos un tajos pašos uzņēmumos. Tieši šādu savienojumu Termans izveidoja Kalifornijā: vajadzība, pasūtījums un izpildītājs pie viena galda. Atšķirība ir tā, ka tagad pie galda sēž vesels kontinents, un klāt ir valsts, kurai ir pasaulē svaigākā kaujas pieredze.
Ko tas nozīmē mikrouzņēmējam, kurš nekad neko nav pārdevis armijai? Vairāk, nekā jums šķiet. Aizsardzības industrijas izaugsme nenotiek tikai lielajās rūpnīcās, bet divējāda lietojuma ķēdēs, kurās viena un tā pati tehnoloģija kalpo gan civilām, gan aizsardzības vajadzībām: datorredze, akumulatori, kompozītmateriāli, radiotehnika, programmatūra, loģistika un apmācība. Kaujas laukā drons ir patēriņa prece, kuras detaļas, programmatūru un apkopi nodrošina parasti uzņēmumi. Kamēr mākslīgā intelekta uzplaukums turpinās, trīs cilvēku uzņēmums, kas nodarbojas ar datorredzi un datu analītiku, šajā ķēdē ir tikpat vērtīgs kā liels spēlētājs, ja vien tas prot strādāt pēc piegādes ķēdes noteikumiem. Svarīgākie no tiem ir uzticība un ātrums: pasūtītājs grib zināt, ka jūs piegādāsiet to, ko solījāt, un tad, kad solījāt. Pie tiem pieder arī informācijas drošība, kas sākas ar piekļuves tiesībām: kurš tiek pie klienta rasējumiem, ar kādu ierīci un no kurienes.
Tāpēc aicinu jau šonedēļ izdarīt trīs lietas. Vispirms uzrakstiet, kas jūsu produktā vai prasmēs ir divējāda lietojuma, un izklāstiet to pircēja valodā. Pēc tam piesakieties nozares federācijā, kas Latvijā apvieno drošības un aizsardzības industrijas uzņēmumus, un lielo Eiropas ražotāju piegādātāju portālos, sekojiet līdzi Eiropas Aizsardzības fonda uzsaukumiem, ko finansē ES daudzgadu budžets, un dodieties uz nozares dienām, jo apakšuzņēmējus meklē tagad, nevis nākamgad. Treškārt, ir vērts izveidot pietiekamu naudas rezervi, jo publisko iepirkumu maksājumu termiņi ir gari un sertifikācija jāapmaksā, pirms pirmais pasūtījums ienes naudu. Ja jūsu pašreizējā uzņēmējdarbība tam neder, atcerieties, ka uzņēmējam ir brīvība mainīt virzienu. Daudzi izšķiroši izgudrojumi dzima kara laikā, un nākamais var dzimt jūsu darbnīcā, ja vien Eiropa izdara savu daļu un apvieno spēkus.
Divdesmit septiņas mazas aizsardzības industrijas Silīcija ieleju neradīs, bet viena kopīga to spētu.
Divdesmit septiņas mazas aizsardzības industrijas Silīcija ieleju neradīs, bet viena kopīga to spētu.
Avoti
Turpini lasīt
Tevi varētu ieinteresēt arī
Innohub TV
Skaties šo saturu arī Innohub TV
Izvēlējāmies tev klipus no Innohub TV, kas turpina to pašu tēmu.
