Digitālais eiro: iespēja mazajam uzņēmumam, ne slogs

Latvijas mikrouzņēmējiem digitālais eiro var samazināt maksājumu izmaksas un stiprināt neatkarību no ārpus Eiropas kontrolētas maksājumu infrastruktūras.

Digitālais eiro var kļūt par vienu no spēcīgākajiem instrumentiem, kādu Eiropa pēdējos gados ir radījusi tieši mazo uzņēmēju labā. Tas notiks tikai tad, ja projektu neaprok birokrātija vai lielo banku intereses, pirms tas sasniedz veikala kasi Rīgā, Daugavpilī vai Valmierā. Esmu pārliecināts, ka digitālais eiro nedrīkst palikt tikai centrālo banku un IT arhitektu lieta — tas ir jautājums par to, kam pieder Latvijas mikrouzņēmēja nauda un cik dārgi viņam maksā tiesības to pieņemt no klienta.

Ikviens, kam ir kafejnīca, frizētava vai neliels interneta veikals, zina, ka par katru kartes maksājumu kādam jāmaksā komisija — un daļa no tās aizceļo ārpus Eiropas, uz Visa un Mastercard karšu tīkliem vai uz amerikāņu platformām, kas kontrolē mobilos maksājumus. Tā ir ikdienas realitāte, kuru reti kāds pamana, jo tā vienkārši ir iekļauta cenā, ko maksā klients. Tieši tāpēc es uzskatu, ka finanšu neatkarība sākas nevis ar lielu stratēģiju, bet ar sīkiem lēmumiem par to, kuram maksājumu kanālam dot priekšroku — par to pats rakstīju, runājot par finanšu kontroli, kas ir pienākums, ne privilēģija.

Ģeopolitiskā puse šai sarunai bieži paliek nepamanīta, bet tā ir vismaz tikpat svarīga kā komisijas maksas. Latvija atrodas Eiropas austrumu robežā, kaimiņos valstij, kas karo ar Ukrainu, un atkarība no ārpus Eiropas kontrolētas maksājumu infrastruktūras nav teorētisks risks — tā ir reāla ievainojamība. Es neredzu neko piesardzīgu tajā, ka Eiropa paliek atkarīga no sistēmām, kuras tā pati nekontrolē — īsta piesardzība nozīmē pašai veidot infrastruktūru, kas turpina darboties arī krīzes brīdī. Eiropai jābūt spēcīgai un vienotai, lai pasauli nepārvaldītu vienīgi ASV un Ķīna. Digitālā eiro ieviešana, ja tā tiek īstenota pareizi, ir tieši šāda veida ieguldījums Eiropas noturībā.

Tomēr ir pamats skepsim. Ikreiz, kad Brisele vai kāda centrālā banka sāk jaunu finanšu infrastruktūras projektu, pastāv risks, ka rezultāts būs smagnējs atbilstības slogs maziem tirgotājiem — jauna identifikācijas procedūra, jauna atskaite, jauns sertifikāts, ko jāievieš uz sava rēķina. Tieši to es negribu redzēt. Ja jaunā sistēma mikrouzņēmējam nozīmēs vairāk papīru un mazāk brīvības rīkoties ar savu naudu, tā jau sākotnēji ir pazaudējusi savu jēgu. Par to pašu principu — mazāk likumu, vairāk telpas darīt biznesu — rakstīju arī par jauno Saeimu, kad bija runa, ka mazāk likumu nozīmē vairāk brīvības uzņēmējiem, un tas pats kritērijs jāpiemēro jebkurai jaunai Eiropas maksājumu sistēmai.

Ja digitālais eiro tiks veidots pareizi, tas mazajam uzņēmējam dos kaut ko konkrētu: zemākas komisijas maksas par katru pārdošanu, tūlītēju naudas ieskaitīšanu bez vairāku dienu kavēšanās un spēju pieņemt maksājumu arī tad, kad internets uz brīdi pazūd. Vienota eiro maksājumu infrastruktūra, kas darbojas identiski Rīgā, Berlīnē vai Lisabonā, nozīmētu arī vienkāršāku ceļu uz citiem Eiropas tirgiem — tas pats princips, par kuru rakstīju, runājot par to, kā eksporta vērtība sākas tieši pie maza uzņēmēja, nevis pie liela koncerna eksporta nodaļas.

Tehnoloģija, kas šodien automatizē mikrouzņēmēja grāmatvedību un ienākumus, jau rāda, kur tas viss ved — kad maksājums, uzskaite un pat klientu apkalpošana notiek vienā digitālā plūsmā, gandrīz bez manuālas iejaukšanās, kā rakstīju par automatizētiem ienākumiem ar AI palīdzību. Digitālā eiro arhitektūra, kas tiek veidota ar atvērtām, uzņēmējam draudzīgām saskarnēm, varētu kļūt par šīs automatizācijas dabīgo turpinājumu, nevis par šķērsli, kas to kavē.

Tāpēc aicinu Latvijas mikrouzņēmējus un jaunuzņēmumu dibinātājus neatstāt šo sarunu vienīgi banku un Briseles ierēdņu rokās. Jautājiet, kādas maksas un kāda sarežģītība sagaida jūsu biznesu, pirms likums ir pieņemts, nevis pēc tam. Digitālā eiro liktenis var būt reāls Eiropas stiprums — vai vēl viens projekts, kas aizmirst to, kura labā tas tika sākts. Izvēle, kuru no šiem diviem ceļiem tas ies, lielā mērā ir atkarīga no tā, cik skaļi tagad runā paši mazie uzņēmēji.

Digitālais eiro var kļūt par vienu no spēcīgākajiem instrumentiem, kādu Eiropa pēdējos gados ir radījusi tieši mazo uzņēmēju labā.

Eiropai jābūt spēcīgai un vienotai, lai pasauli nepārvaldītu vienīgi ASV un Ķīna.