Vizēta katra lappuse. Padomju laika cenzūra radio raidījumos

"1950. gadā radio raidījumu kontroli Latvijas Galvenā Literatūras Pārvalde veica pēc PSRS radio raidījumu cenzoru instrukcijas, cenzoriem strādājot no pulksten 6.25 rītā līdz 24.15 naktī. Cenzors atļāva publicēt tekstu, vizējot katru lappusi pēc tam, kad visus materiālus bija parakstījis Latvijas PSR Radiokomitejas priekšsēdētājs. Visi raidījuma teksti  cenzoram tika pavairoti mašīnrakstā divos eksemplāros, turklāt viens eksemplārs bija jāatstāj cenzoram." (Heinrihs Strods. PSRS politiskā cenzūra Latvijā 1940–1990) Raidījumā vēsturnieks Kaspars Zellis stāsta par šo pārbaudes mehānismu padomju iekārtā, bet, kā cenzūra izpaudās radio raidījumos pagājušā gadsimta 80. gados, atcerēsies bijušās radio kolēģes – ziņu redaktore Zaiga Grīnberga un jauniešu raidījuma „Dzirkstele" žurnāliste Indira Ozola un viena no tolaiku cenzorēm. Nu jau ilgus gadus šajā telpā, kur savulaik sēdēja cenzori, divi mazie kambarīši ir apvienoti vienā un šeit  starp vadiem,  datoriem, lodāmuriem un pultīm darbojas radio IT daļas  inženieri. Mēs, tagadējie radio darbinieki, esam tik dzirdējuši nostāstus par cilvēkiem, kas te sēdēja un kāds ļoti rūpīgi, cits – mazāk rūpīgi lasīja tekstus, ko iesniedza ziņu un raidījumu redaktori, un pēc Galvenās literatūras pārvaldes jeb Glavļita  izdotās rokasgrāmatas skatījās, vai šajos tekstos neparādās vārdi, kas varētu kaitēt padomju iekārtā  dzīvojošajiem un kurus nedrīkstēja dzirdēt iespējamie ārzemju spiegi. „1951. gadā radio cenzors svītroja raidījumus par jaunā Brocēnu strādnieku ciemata celtniecību, ziņu, ka uzcelts jauns dzelzceļa tilts pār Daugavu. Raidījumā, kur tika runāts, ka ASV veic Japānas atbruņošanu, cenzors uzdeva diktoram teikt, ka ASV veic Japānas apbruņošanu, aizliedza ziņu par Moto-veloķēžu rūpnīcas paplašināšanu Daugavpilī.” Bijusī Latvijas Radio vietējo ziņu redaktore Zaiga Grīnberga tagad ir pensijā, bet Zaiga labi atceras šīs durvis, kad viņa 1981.gadā sāka strādāt  informācijas  daļas redakcijā. Armijas  daļas, konkrētas rūpnīcas, tilti – tie visi bija norādīti aizliegto objektu sarakstos, kurus Galvenās literatūras pārvaldes pilnvarotie darbinieki lapoja,  caurskatot raidījumu un ziņu tekstus. Kā redzams, padomju laikā darbojās labi ieeļļots mehānisms: pirmkārt, paši žurnālisti, lai neiekultos nepatikšanās,  skatījās, ko viņi raksta, tālāk šos tekstus vētīja vietējie redaktori un tad  cenzori. Savukārt cenzoru darbu vērtēja Maskavas speciālisti. „Radio cenzoru darbu regulāri pārbaudīja  PSRS Galvenās literatūras pārvaldes…