OMX Helsinki — S&P 500 — DAX — NASDAQ 100 — STOXX 600 — EUR/USD — EUR/SEK — BTC/USD — ETH/USD — Euribor 3M — Euribor 12M —
Latvijas Radio - podkāsti

Latvijas Radio - podkāsti

Sabiedrība un politika 2,230 abonenti

Ko Eiropas Savienība var darīt mūsu labā, jeb eiropiešiem svarīgās prioritātes

19.02.2026
Publicēts: 19.02.2026 Kategorija: Sabiedrība un politika

Epizodes informācija

Epizodes apraksts

2024. gads Eiropas Savienībai būs izšķirošs, jo tiks izraudzīts nākamais Eiropas Parlamenta sastāvs. Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas notiks no 6. līdz 9. jūnijam, Eiropas Savienības pilsoņiem būs iespēja izvēlēties savus pārstāvjus nākamajiem pieciem gadiem. Aizejošais Eiropas Parlaments ir saskāries ar agrāk nepieredzētiem izaicinājumiem. Daži no tiem bija zināmi, piemēram, nepieciešamība mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, kā arī arvien pieaugošā mūsu dzīves digitalizācija, tostarp mūsu sarežģītās attiecības ar mākslīgo intelektu. Taču ir bijuši arī negaidīti izaicinājumi, proti, Covid-19 pandēmija un tai sekojošā ekonomiskā krīze. Nemaz nerunājot par Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, tā izraisīto energoapgādes drošības krīzi un Eiropas Savienības apņemšanos atbalstīt Ukrainu. Ņemot vērā visus šos izaicinājumus, rodas jautājums, ko Eiropas iedzīvotāji sagaida no Eiropas Savienības un ko Eiropas Savienība reāli var darīt viņu labā? Tāpēc Eiropas ziņu radiostaciju tīkls „Euranet Plus” uzsāk jaunu raidierakstu sēriju, kam ir dots nosaukums ”Vai Eiropas Savienība to spēj?”. Tā pirmajā sērijā uzzināsiet, ko Eiropas iedzīvotājiem nozīmē Eiropas Savienība, ko viņi no tās sagaida un ko tā var – un ko tai vajadzētu – darīt viņu labā. Prioritāte – klimats Secinājām, ka visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs iedzīvotājiem ir ļoti līdzīgas raizes un prioritātes. Taču jāņem vērā, ka viņus ietekmē katras valsts īpašie apstākļi. Loģiski, ka, piemēram, Baltijas valstis, ņemot vērā to ģeogrāfisko novietojumu, ir īpaši nobažījušās par Krieviju. Savukārt Bulgārijā un Rumānijā joprojām aktuāls ir jautājums par pievienošanos Šengenas zonai. Bet Portugālē, kas ir cietusi no postošiem mežu ugunsgrēkiem un citām ar klimatu saistītām katastrofām, klimata pārmaiņas rada vislielākās raizes, domā valsts otras lielākās pilsētas Portu iedzīvotāja Izabela Barroza. Līdzīgi domā arī kāds Beļģijas iedzīvotājs, kurš pirmo reizi balsos Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Neraugoties uz daudzajiem aicinājumiem veikt konkrētus pasākumus cīņā pret klimata pārmaiņām, pēdējā gada laikā ir pieaugusi neapmierinātība ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas ir izstrādāti, lai risinātu klimata problēmas, bet kam ir ekonomiska ietekme uz uzņēmējdarbību. Ekonomiskās krīzes laikā atkārtojas jautājums: vai īstermiņa grūtībām ir jābūt svarīgākām par ilgtermiņa prioritātēm? Rūpes par ekonomiku Eiropas ekonomika pēdējo pāris gadu laikā noteikti…

Atvērt MI asistenta tērzēšanu. Tērzēšana tiek ielādēta tikai tad, kad to atverat.