Kas būs ar Krieviju? Vērtē Krievijas pilsoniskās sabiedrības aktīvistes

Turpinām ciklu Kas būs ar Krieviju?, kurā iezīmējam iespējamos Krievijas nākotnes scenārijus. Šoreiz saruna ar divām Rietumos strādājošām Krievijas pilsoniskās sabiedrības aktīvistēm - ASV izveidotā fonda "Free Russian Foundation" prezidenti Natāliju Arno un šī fonda juristi, šobrīd Krievijā ieslodzītā cilvēktiesību aizstāvja Vladimira Kara-Murzas sievu Jevgēniju Kara-Murzu. Kādi ir Putina režīma stabilitātes resursi? Jevgenija Kara-Murza: Putina režīma stabilitātes resursi lielā mērā ir atkarīgi no tā, kāda būs politika pret šo režīmu tuvākajā laikā. Jo tas, ko mēs šodien redzam, ir absolūti zvērīgs agresīvs karš, kas tiek izvērsts Ukrainas teritorijā un ko pavada ukraiņu tautas genocīds. Tas nav radies no nekā. Tas ir rezultāts 23 gadus ilgajai Putina režīma nesodāmībai. Šo 23 gadu laikā Vladimira Putina režīms, viņa izveidotā varas vertikāle, ir pastrādājis milzīgu skaitu noziegumu gan pret krievu tautu, gan pret mūsu tuvākajiem kaimiņiem. Un katru reizi, kad Vladimirs Putins izdarīja kārtējo noziegumu, piemēram, iebruka Gruzijā vai anektēja Ukrainas teritoriju, vai vardarbīgi apspieda miermīlīgus protestus Krievijas iekšienē, viņš gaidīja, kāda būs reakcija. Un reakcija katru reizi bija pilnīgi neadekvāta. Tā bija tik vāja, salīdzinot ar to, ko viņš darīja, ka beigās, protams, viņš noticēja, ka var atļauties pilnīgi jebko. Un no viņa viedokļa tas principā ir diezgan loģiski. Ja viņš var anektēt Krimu, kāpēc viņš nevar anektēt pārējo Ukrainu? Ja var slepkavot civiliedzīvotājus Čečenijā vai Sīrijā, kāpēc viņš to nevarētu darīt Ukrainā? Tieši šī pastāvīgā nesodāmība ir novedusi pie tā, ko mēs tagad redzam. Tāpēc, no mana viedokļa, ir tikai viena izeja – īstenot spiedienu, līdz režīms vājinās, sāk plaisāt, un ar to kaut kas notiek. Un Putina resursi ir no tā atkarīgi. Natālija Arno: Man šķiet, ka dzelzs priekškaru, protams, var izveidot Krievijas iekšienē pašas varas iestādes, ja redzēs, ka tām ir lielas problēmas, Ukrainā nekas neizdodas, propaganda vairs nav iedarbīga. Tad ir iespējama robežu slēgšana, lai gan mēs šobrīd redzam tieši pretējo – ka režīms sev nevēlamos izspiež no valsts vai arī iesloga cietumos. Režīmam ir iespējas būvēt arvien vairāk soda nometņu, tomēr pagaidām mēs redzam, ka drīzāk tiem, kuri nepiekrīt,…