Vēsturnieki un folkloristi apvienojušies, lai pētītu konfliktu ietekmi uz vidi
Epizodes informācija
Epizodes apraksts
Vides vēsturi neapšaubāmi ietekmējuši 20. gadsimta konflikti. Arī Latvijas ainavā to redzam uzkrītoši, sākot ar lauksaimniecības zemju kolektivizāciju un mitrāju nosusināšanu, līdz ceļu sistēmu modernizācijai un augstceltņu būvniecībai pilsētu dzīvojamos rajonos. To sīkāk pēta starpdisciplināra komanda, kurā apvienojušies vēsturnieki un folkloristi. Otrais pasaules karš un okupācija atstājusi dziļas rētas ne vien Latvijas sabiedrībā un dažādās valstiskās jomās, bet arī vidē. Tiesa gan, ikdienā jau esam tā pieraduši redzēt padomju perioda būvētos daudzīvokļu māju rajonus, rūpnīcas vai izveidotās lauksaimniecības zemes, ka var piemirsties - arī šīs ir Otrā pasaules kara sekas. Ar pētījumu raidījumā Zināmais nezināmajā iepazīstina Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece, folkloriste Ieva Garda-Rozenberga, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece, vēsturniece Ilze Boldāne-Zeļenka un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks, militārais vēsturnieks Valdis Kuzmins. Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcija "Straumējot laiku": sadaļa, kas stāsta par Latvijas valsts dibināšanas laiku Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcijas “Straumējot laiku” 7. tēma “Pilsoņa tapšana” vēsta par Latvijas valsts ideju un tās pilsoņu kopuma veidošanu kā jaunu vēsturisku fenomenu 20. gadsimtā, kas soli pa solim ļāva nostiprināt Latvijas valsti un piederības sajūtu tai. Šajā tēmā uzkavēsimies kopā ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktoru un ekspozīcijas vienu no veidotājiem Tomu Ķikutu. No pirmajām koncepcijām par Latvijas valstiskumu līdz “latviskuma” ienākšanai visās dzīves jomās - šādi veidojās valstiskuma un pilsoniskā identitāte, un to ekspozīcijā ataino strēlnieki, Latvijas valsts dibināšana, Neatkarības karš, jaunsaimniecības, izglītības sistēma un valoda, Latvijas reprezentēšana ārzemēs, latviskums, tā teikt, “no augšas” autoritārisma laikā, kā arī Kaucmindes seminārs ar latviskumu virtuvē. Pārskatot ekspozīciju, šķiet, ka dažādu faktoru, piemēram, Ulmaņa režīma vai Neatkarības kara, ietekmē ideja par to, kas ir pilsonis, veidojās katrā gadījumā cita. Vai tā bija, to skaidro Toms Ķikuts.