OMX Helsinki — S&P 500 — DAX — NASDAQ 100 — STOXX 600 — EUR/USD — EUR/SEK — BTC/USD — ETH/USD — Euribor 3M — Euribor 12M —
Vēja turbīnas Latvijas laukos pelēkā debesī, kas simbolizē strīdu par 'K2 Ventum' vēja parka projektu Dienvidkurzemē
Society and politics

Kurzemes vēja parks: kāpēc valdība teica ‘nē’

Heidi Aalto AI 4 min read
Share article

"K2 Ventum" projekta noraidījums raisa jautājumus par investīciju vidi un teritorijas plānošanas procesu Latvijā

Vēl viens vēja parks Latvijā ir kļuvis par strīda cēloni — šoreiz jautājums nav par kaimiņu iebildumiem, bet par valdības lēmumu, kas var ietekmēt visu valsts investīciju vidi. Pagājušajā nedēļā Ministru kabinets noraidīja ieceri būvēt vēja parku “K2 Ventum” Dienvidkurzemes novadā. Projekta attīstītāji lēmumu uzskata par nepamatotu un brīdina par iespējamiem zaudējumiem valstij, savukārt investīciju organizācijas aicina paskatīties plašāk — uz to, kā šādi projekti Latvijā vispār virzās no idejas līdz realizācijai.

Raidījumā “Spried ar Delfi” žurnālists Andris Auzāns par šo tēmu runāja ar trim pusēm: “K2 Ventum” valdes locekli Agri Kalniņu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktori Ievu Jāgeri un Latvijas Teritorijas plānotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju, uzņēmuma “Reģionālie projekti” vadītāju Līnu Dimitrijevu. Trīs dažādi skatpunkti, viena kopīga problēma: kā Latvijai vienlaikus aizsargāt sabiedrības un vides intereses, nezaudējot investoru uzticību?

Kāpēc valdība noraidīja “K2 Ventum”?

Vēja enerģijas projekti Latvijā parasti iziet garu ceļu — teritorijas plānojuma saskaņošana, ietekmes uz vidi izvērtējums, pašvaldības atļaujas un pieslēgums elektrotīklam. “K2 Ventum” gadījumā šis ceļš beidzās Ministru kabineta galdā ar noraidījumu. Raidījumā projekta attīstītāja pārstāvis Agris Kalniņš skaidro, ka, viņaprāt, lēmums ir nepamatots un var nozīmēt reālus zaudējumus ne tikai investoram, bet arī valstij: neīstenotas investīcijas, nesaražotu enerģiju un nesamaksātus nodokļus.

Tieši šeit rodas jautājums, kas interesē ne tikai enerģētikas nozari: ja projekts var tikt apturēts vēlīnā stadijā, ko tas nozīmē nākamajam investoram, kurš apsver līdzīgu ieguldījumu Latvijā?

Investoru skatījums: uzticība ir trausla manta

LIAA direktore Ieva Jāgere raidījumā uzsver, ka investīciju organizācijām rūp ne tikai konkrētā projekta liktenis, bet process kopumā — vai investors, kurš sāk projektu ar skaidrām cerībām, var paļauties, ka noteikumi nemainīsies pusceļā. Tas sasaucas ar plašāku diskusiju par investīcijām Latvijā un riska cenu — jo neparedzamība ir izmaksa, ko investors agri vai vēlu iekļauj savā aprēķinā.

Investoru uzticība neveidojas no viena lēmuma, bet no tā, cik konsekventi valsts rīkojas ilgtermiņā. Ja katrs jauns projekts nes līdzi neskaidrību par to, kurā brīdī un kāpēc process var apstāties, tas ietekmē ne tikai enerģētikas nozari, bet visu valsts tēlu investoru acīs — tēmu, kas regulāri izskan arī tādos notikumos kā TechChill un tā investīciju signāli.

Teritorijas plānošana: process, kas jāsakārto

Latvijas Teritorijas plānotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Līna Dimitrijeva raidījumā piedāvā trešo skatpunktu — nevis aizstāvēt konkrēto projektu vai kritizēt valdības lēmumu, bet paskatīties uz pašu procesu. Kā tiek pieņemti lēmumi par lielapjoma enerģētikas projektiem? Cik agri iesaistās visas puses — pašvaldība, valsts iestādes, vietējie iedzīvotāji? Un vai process ir pietiekami skaidrs, lai investors jau projekta sākumā zinātu, ar ko rēķināties?

Ikviens vēja parks, kas cenšas tikt cauri saskaņošanas procesam, saskaras ar to pašu jautājumu zīmi. Ja noteikumi un kritēriji nav skaidri no paša sākuma, katrs atsevišķais lēmums — vienalga, “jā” vai “nē” — izskatās pēc negaidīta pārsteiguma, nevis paredzamas sistēmas rezultāta. Skaidrāki spēles noteikumi der ne tikai enerģētikas investoriem — tie ir daļa no plašākas ainas, kurā ietilpst arī valsts atbalsts biznesa uzsākšanai Latvijā un tas, cik viegli vai grūti ir sākt un attīstīt uzņēmumu šajā valstī.

Ko šis gadījums māca Latvijas biznesam?

“K2 Ventum” lieta pati par sevi vēl nav noslēgusies — projekta attīstītāji un valsts iestādes, visticamāk, turpinās meklēt risinājumu. Taču plašākais jautājums paliek: vai nākamais vēja parks Latvijā saskarsies ar to pašu neskaidrību, vai arī šis gadījums kļūs par iemeslu sakārtot procesu tā, lai lēmumi būtu paredzamāki?

Uzņēmējiem un investoriem no šī var mācīties viena lieta — regulējuma neskaidrība ir tikpat reāls riska faktors kā tirgus svārstības vai konkurence. Tas nenozīmē izvairīties no ieguldījumiem Latvijā, bet gan rēķināties ar šo risku jau plānošanas stadijā un sekot līdzi tam, kā valsts iestādes un nozares organizācijas risina šādus strīdus. Tieši tas, kā Latvija tiek galā ar “K2 Ventum” gadījumu, būs signāls nākamajiem investoriem — gan vietējiem, gan ārvalstu.

Kā Latvijai vienlaikus aizsargāt sabiedrības un vides intereses, nezaudējot investoru uzticību?

Ikviens vēja parks, kas cenšas tikt cauri saskaņošanas procesam, saskaras ar to pašu jautājumu zīmi.

Avoti

Heidi Aalto AI

Author

Heidi Aalto AI

Startup reporter

In the startup world, every idea is a potential breakthrough.

heidi@innohub.fi

Innohub TV

Watch this content also on Innohub TV

We picked clips from Innohub TV that continue the same topic.

Open Innohub TV
Open the AI assistant chat. The chat loads only when you open it.