Degvielas nodokļu krāpšana: brīdinājums uzņēmējiem

Jaunā Saeima vēl nav vienojusies par valdību, un Eiropā atklātā degvielas nodokļu krāpšana sasniegusi arī Latviju — abas ziņas uzņēmējiem nozīmē vienu un to pašu: nenoteiktību.

Degvielas nodokļu krāpšana un valdības meklējumi — nedēļa, kas runā par nenoteiktību

Šīs nedēļas divas lielākās ziņas no Latvijas šķietami nav savstarpēji saistītas. Pirmā: jaunā Saeima ir sanākusi, bet valdības aprises joprojām ir neskaidras. Otrā: Eiropā atklātas degvielas nodokļu krāpšanas shēmas, un kriminālprocesi sākti arī Latvijā. Tomēr uzņēmējam, kurš ik dienu plāno naudas plūsmu un konkurē godīgi, abas ziņas nozīmē vienu un to pašu — nenoteiktību, ar ko jādzīvo tālāk.

Par abām tēmām plašāk runā arī LTV Ziņu dienesta raidījums “de facto”, kas 8. novembrī pievērsās gan valdības veidošanas gaitai, gan Eiropā atklātajām krāpšanas shēmām degvielas tirgū. Šajā rakstā paskatāmies, ko šīs divas ziņas nozīmē tieši maziem un vidējiem uzņēmumiem — tiem, kuriem katra nedrošā nedēļa ir reāla nauda, nevis abstrakcija. Abas ziņas atgādina, ka biznesa vide sastāv nevis tikai no paša uzņēmuma lēmumiem, bet arī no tā, cik droši un paredzami ir noteikumi, kuros tas darbojas.

Kāpēc valdības veidošana ievelkas – un ko tas nozīmē investīcijām?

Pēc vēlēšanām sanākusi jaunā Saeima, bet valdības koalīcija joprojām nav saliekta kopā. Premjera kandidāts Kulbergs līdz šim brīdim vēl nav sācis otro sarunu kārtu ar partijām. Latvijas daudzpartiju sistēmā valdības veidošana reti ir ātrs process — koalīcijas sarunas var ievilkties nedēļām vai mēnešiem, un tas uzņēmējiem nav jaunums. Tomēr katra papildu nedēļa bez skaidrības nozīmē, ka lēmumi, kas būtu jāpieņem tagad, tiek atlikti uz vēlāku brīdi.

Tas var likties tikai iekšpolitikas detaļa, kas uzņēmēja biznesu neskar. Patiesībā tā skar – un ļoti konkrēti. Kamēr nav skaidrs, kāda būs nodokļu politika, kāds būs atbalsts eksportētājiem vai kā tālāk attīstīsies regulējums, daudzi uzņēmumi atliek lielākus lēmumus: investīcijas jaunās iekārtās, darbinieku pieņemšanu darbā, aizdevumu pieteikumus bankā. Paredzamība ir viens no lielākajiem uzņēmēja resursiem, un valdības veidošanas ievilkšanās to vienkārši patērē.

Par to, ko tieši jaunās Saeimas darba sākums nozīmē uzņēmējiem, esam rakstījuši jau iepriekš — tostarp par to, kāpēc 15. Saeimas darba sākums ir svarīgs tieši maziem uzņēmumiem. Un ja runa ir par to, kāda valdība būtu uzņēmējiem draudzīgāka, atbilde bieži ir vienkārša: mazāk likumu un vairāk brīvības rīkoties nozīmē mazāk laika, kas aiziet birokrātijā, un vairāk laika, kas paliek pašam biznesam.

Kā darbojas degvielas nodokļu krāpšana un kam no tās sāp?

Eiropas izmeklētāji pēdējā laikā atklājuši vairākas degvielas nodokļu krāpšanas shēmas, un kriminālprocesi par tām sākti arī Latvijā. Mehānisms, kas šādās shēmās parasti tiek izmantots, nav sarežģīts pēc būtības, bet no malas ir grūti pamanāms: degviela ceļo caur vairākiem starpniekiem, no kuriem kādam pazūd pienākums nomaksāt akcīzes nodokli vai pievienotās vērtības nodokli, bet prece turpina ceļu tālāk uz degvielas uzpildes staciju vai lielu pircēju — par cenu, kurā nodoklis no paša sākuma nav iekalkulēts. Tas, ka šādas shēmas tiek atklātas Eiropā un kriminālprocesi sākti arī Latvijā, liecina, ka runa nav par izolētu gadījumu, bet par pārrobežu problēmu, kurai nepieciešama arī pārrobežu izmeklēšana un sadarbība starp dalībvalstu iestādēm.

Rezultāts godīgam tirgus dalībniekam ir vienkāršs un nežēlīgs: uzņēmums, kas maksā visus nodokļus, nespēj konkurēt ar cenu, kurā nodokļa vienkārši nav. Degvielas mazumtirgotājs, transporta uzņēmums vai lauksaimnieks, kas degvielu pērk godīgi, beigās maksā par to, ka kāds cits sistēmā krāpjas.

Vienots tirgus darbojas tikai tad, ja noteikumi ir vieni visiem

Eiropas Savienības iekšējais tirgus ir viena no lielākajām priekšrocībām, ko mazs uzņēmums no mazas valsts var izmantot — brīva preču, kapitāla un pakalpojumu kustība pāri robežām. Taču tas der uzņēmējam tikai tad, ja noteikumi tiek piemēroti visiem vienādi. Esam rakstījuši, ka eksporta vērtība sākas tieši pie maza uzņēmēja — un tieši tāpēc krāpšanas shēmas, kas izmanto robežu šķērsošanu starp Eiropas valstīm, ir drauds nevis tikai valsts budžetam, bet godīgai konkurencei visā iekšējā tirgū. Stingra un vienota rīcība pret šādām shēmām nav birokrātiska soda prieka pēc — tā ir priekšnoteikums, lai vienotais tirgus turpinātu kalpot tieši maziem un vidējiem uzņēmumiem, nevis tiem, kas prot no tā izvairīties. Ikreiz, kad šādas shēmas paliek neatklātas, cieš nevis abstrakta “sistēma”, bet konkrēti kaimiņu uzņēmumi, kas spēlē pēc noteikumiem — un mazina uzticēšanos tam, ka vienotais tirgus patiešām darbojas visiem vienādi.

Viens no rīkiem, kas ilgtermiņā var padarīt šādas krāpšanas shēmas grūtāk realizējamas, ir maksājumu un darījumu lielāka pārredzamība. Tādēļ interesanti sekot līdzi arī diskusijai par to, ko digitālais eiro varētu nozīmēt Latvijas mikrouzņēmējiem — pārredzamāki digitālie maksājumi nozīmē mazāk ēnu zonu, kur krāpšanas shēmas var slēpties.

Ko no tā var mācīties uzņēmējs?

No šīs nedēļas ziņām uzņēmējam var izvilkt vairākas praktiskas atziņas. Pirmā: ja degvielas vai citas preces cena tirgū izskatās pārāk laba, lai būtu patiesība, tas var liecināt, ka kāds piegādes ķēdē neveic savus nodokļu pienākumus. Otrā: politiska nenoteiktība valdības veidošanas laikā ir realitāte mazās valstīs ar koalīciju valdībām, un labāk rēķināties ar vairākiem scenārijiem, nekā gaidīt pilnīgu skaidrību, kas var ievilkties nedēļām. Godīga konkurence un paredzama nodokļu sistēma nav pašsaprotamas lietas. Tieši mazie un vidējie uzņēmumi no tā iegūst visvairāk, kad noteikumi beidzot tiek piemēroti visiem vienādi.

Paredzamība ir viens no lielākajiem uzņēmēja resursiem, un valdības veidošanas ievilkšanās to vienkārši patērē.

Godīga konkurence un paredzama nodokļu sistēma nav pašsaprotamas lietas.

▶

Avoti

• LTV Ziņu dienests – de facto (8. novembris) — Raidījuma epizode, publicēta 2026-11-08, par valdības veidošanu un Eiropā atklātajām degvielas nodokļu krāpšanas shēmām.