15. Saeima sāk darbu — ko tas nozīmē uzņēmējiem?

Latvijas 15. Saeima sanāca uz pirmo sēdi pēc vēlēšanām, un tas ir brīdis, kuru ikdienā aizņemtam uzņēmējam tomēr vērts pamanīt.

2026. gada 3. novembrī, mēnesi pēc Saeimas vēlēšanām, 15. Saeima sanāca uz savu pirmo sēdi. Notikumu visas dienas garumā tiešraidē pārraidīja LTV Ziņu dienests, un ieraksts ir pieejams arī LTV Ziņu dienesta tiešraides ierakstā. No malas tā var izlikties kā vēl viena protokolāra diena parlamenta ēkā. Patiesībā tas ir brīdis, kas nosaka politisko ritmu nākamajiem gadiem — un šis ritms pēc nedēļām un mēnešiem ietekmēs arī Latvijas mazos un vidējos uzņēmumus.

Kāpēc par to vajadzētu domāt tieši uzņēmējam, kura ikdiena ir rēķini, piegādes un klienti, ne politika? Atbilde ir vienkārša: nodokļu likmes, atbalsta programmas, regulējuma izmaiņas un valsts budžets iziet caur jaunā parlamenta darba kārtību. Un šī darba kārtība sākas tieši ar pirmo sēdi.

Kas notika 15. Saeimas pirmajā sēdē?

Saskaņā ar raidorganizācijas izziņoto programmu, pirmās sēdes kārtībā bija paredzēti vairāki formāli, bet nozīmīgi soļi: Valsts prezidenta uzruna jaunajam parlamentam, jaunievēlēto Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšana un Saeimas Prezidija vēlēšanas. Līdz brīdim, kad 15. Saeima ievēlēja savu priekšsēdētāju, sēdi atklāja un vadīja 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Šī kārtība nav nejauša. Pirms jaunais parlaments var sākt pieņemt likumus, tam formāli jākonstituējas: deputātiem jāapstiprina pilnvaras, jāievēlas vadība, un tikai pēc tam var veidoties jauna valdība. Katrs no šiem soļiem ir priekšnoteikums nākamajam. Tāpēc pirmā sēde, lai cik protokolāra tā izskatītos, faktiski ir atskaites punkts visam, kas Latvijas politikā notiks tuvāko gadu laikā.

Pāreja, kas skar arī ikdienu

Laiks starp vēlēšanām un jaunas valdības nokomplektēšanu parasti ir nedēļas vai mēneši. Šajā periodā likumdošanas process bieži pierimst — jaunu prioritāšu akcenti, nodokļu izmaiņas vai atbalsta programmu pārskati tiek atlikti, kamēr nav zināms, kāda valdība un kāda koalīcija veidosies. Tas rada nenoteiktību, taču nenoteiktība nav sinonīms apstāšanās.

Kāpēc tas ir svarīgi Latvijas uzņēmējiem?

Politiskā pāreja ir īpašs brīdis uzņēmuma vadītājam. No vienas puses, nav vērts pārāk agri reaģēt uz katru politisku signālu vai spekulāciju par topošo koalīciju — lēmumi, kas pieņemti, pamatojoties uz nepārbaudītām prognozēm, var izrādīties dārgi. No otras puses, pāreja ir arī brīdis, kad paša biznesa iekšējā kārtība nekad nepaliek bezdarbā.

Finanšu kontrole ir pienākums, ne privilēģija — un tas ir tikpat taisnība politiskas nenoteiktības laikā, cik mierīgos periodos. Uzņēmumi, kas zina savu naudas plūsmu, rezerves un saistības, var reaģēt uz nodokļu vai regulējuma izmaiņām mēnešiem ātrāk nekā konkurenti, kuri par to sāk domāt tikai pēc izmaiņu stāšanās spēkā.

Ātrums kā konkurences priekšrocība

Lielie uzņēmumi un starptautiski koncerni var atļauties gaidīt, kamēr noskaidrojas valdības kurss, un tad pielāgoties lielos, lēnos soļos. Mazam vai vidējam uzņēmumam šāds luksuss reti ir pieejams — un tas var būt arī priekšrocība. Kā rakstīts par to, ka mazie uzņēmumi uzvar ātruma, ne apjoma dēļ, elastīgums ļauj nelielam birojam vai darbnīcai pielāgot cenas, piegādes ķēdes vai pakalpojumu klāstu daudz ātrāk, nekā to spēj liela organizācija ar daudziem saskaņošanas līmeņiem.

Ko uzņēmējam darīt, kamēr valdība veidojas?

Pāreja starp vēlēšanām un jaunu valdību nav tukšs laiks, kurā vienkārši jāgaida. Tieši otrādi — tas ir labs brīdis sakārtot to, kas ikdienā bieži paliek nepabeigts: finanšu pārskatus, klientu datubāzes, procesu automatizāciju. Kad politiskā situācija noskaidrosies un parādīsies konkrēti likumprojekti, uzņēmumam, kurš savu māju iepriekš sakārtojis kārtībā, būs vieglāk pielāgoties nekā tam, kurš pats cīnās ar haosu savā biroja grāmatvedībā.

Mākslīgā intelekta rīki šajā ziņā var būt noderīgs palīgs — ne tikai lielai korporācijai, bet arī vienam pašam uzņēmējam. Par to, kā nelieli, automatizēti rīki var atbrīvot laiku un radīt ieņēmumus arī tad, kad uzņēmējs pats nav pie datora, Innohub ir rakstījis vairākkārt. Politiskās nenoteiktības periods ir labs brīdis izvērtēt, vai šādi rīki varētu atslogot arī jūsu biznesu.

Tikpat svarīgi ir nepārvērst politisko ziņu plūsmu par pastāvīgu trauksmes avotu. Ja uzņēmuma vadītājs katru dienu seko visām spekulācijām par koalīcijas sarunām, risks nav informētība, bet lēmumu pieņemšanas nogurums. Par to, kā nemitīga informācijas un izvēļu slodze nogurdina mazā uzņēmuma vadītāju, Innohub rakstījis sadaļā par tehnostresu un mazo uzņēmēju lēmumu slodzi. Labāka taktika ir sekot galvenajiem pavērsiena punktiem — piemēram, tieši tādiem kā parlamenta pirmā sēde, valdības deklarācijas iesniegšana vai budžeta projekta publicēšana — un starp tiem strādāt pie sava biznesa, nevis pie ziņu plūsmas.

Ko no 15. Saeimas pirmās sēdes var mācīties uzņēmējs?

15. Saeima nosaka politisko kursu vairākiem gadiem uz priekšu, taču tās darba sākums atgādina arī vienu vienkāršu patiesību: demokrātiskas procedūras — pilnvaru apstiprināšana, prezidija vēlēšanas, valdības veidošana — prasa laiku, un tas ir normāli. Uzņēmējam šis laiks nav jātērē uztraukumam par neziņu — to var izmantot, lai sakārtotu savu biznesu tā, lai tas būtu gatavs reaģēt ātri, kad skaidrība pienāk.

Lielākā atziņa ir vienkārša. Politiskā pāreja ir normāla demokrātijas daļa, nevis izņēmuma stāvoklis. Uzņēmumi, kas iemācās dzīvot un plānot caur šādiem periodiem — nedz paralizēti no bailēm, nedz naivi ignorējot izmaiņas — ilgtermiņā iegūst stabilitāti, kuru tirgus novērtēs visaugstāk.

Pāreja starp vēlēšanām un jaunu valdību nav tukšs laiks, kurā vienkārši jāgaida.

Politiskā pāreja ir normāla demokrātijas daļa, nevis izņēmuma stāvoklis.

▶

Avoti

• 15. Saeimas rudens sesijas pirmā sēde (tiešraide) — LTV Ziņu dienesta tiešraides programma un apraksts; raksts balstīts uz paredzētajām sēdes darba kārtības pozīcijām (prezidenta uzruna, pilnvaru apstiprināšana, Prezidija vēlēšanas), ne pilnu norises atreferējumu.